Raksta pamatā ir S. Omārovas grāmatā “Cilvēks runā ar cilvēku” paustās atziņas.
Grāmatas autore “par konfliktu sauc savstarpēji antagonistiskus impulsus, intereses, viedokļus, darbības”. (86. lpp.)
Starppersonu konflikti ir tādi konflikti, ja viena puse traucē otrai pusei veikt kādu darbību, jo katrai ir savas intereses.
Piemērs.
skolēns - skolēns
skolēns - skolotājs
Starppersonu konflikta raksturojums: emocionalitāte; uzskatu, rīcības modeļu nesaskaņa par kādu lietu (sadursme), vienas vai abu pušu nevēlēšanās atteikties no savām pozīcijām (konflikts); konfliktu cēlonība ir vērtība, par kuru notiek cīņa.
Piemērs.
Skolēni jautā: “Par ko man ielikāt “0”?”
“Kāpēc man tas vajadzīgs?”
“Kāpēc man tas jādara?”
Piemērs.
Skolēni “uzbrūk”: “Ar kādām tiesībām jūs…”
“Jūs nedrīkstat…”
“Man nav nekāds pienākums…”
Skolotāji jūtas apdraudēti, noniecināti, necienīti, jūt, ka apšauba viņu kompetenci. Dažos tas rada bailes no nezināmā, kuras pieaugušie slēpj aiz dusmām. Pedagoga attiecības ar skolēniem saasinās un nonāk strupceļā. Saasinātas attiecības savukārt ietekmē skolēnu sasniegumus mācībās, savukārt skolotājs negūst gandarījumu par savu darbu. Veidojas apburtais loks. Ko darīt?…
