Eiropas Savienības starptautiskās privāttiesības un starptautiskais civilprocess

Briseles I 32.pants nosaka to, ka spriedums ir jebkurš spriedums, ko pieņemusi kādas dal.val. tiesa un 33.p.1.d. nosaka, ka dal.val. pieņemtu spriedumu bez kādas īpašas procedūras atzīst pārējās dal.val. –> prasība nav pamatota.
- neatzīšana, pamatojoties uz to, ka Anglijas tiesa nav piemērojusi UNIDROIT Starptautisko komerctiesību principus ;
UNIDROIT it speciāli atrunājami noteikumi, un Pusēm par to ir kopīgi jāvienojās, no kāzusā izriet, ka par šādiem nosacījumiem Puses nav vienojušās, kā arī Dāvids, iesniedot prasību, Anglijas Komerctiesā, nav minējis UNIDROIT principu piemērošanu un arī neatsaucās uz tiem. Tieši tāpēc prasība par nolēmuma neatzīšanu, pamatojoties uz to, ka Anglijas tiesa nav piemērojusi UNIDROIT Starptautisko komerctiesību principus nav pamatota.
- neatzīšana, pamatojoties uz to, ka 2013.gada 3.jūnija Londonas Komerctiesas lēmums ir pieņemts aizmuguriski pret Induli.
No kāzusa noteiktajiem apstākļiem nav saprotams, vai Indulis ir saņēmis tiesas pavesti, jo saskaņā ar Anglijas tiesību sistēmu, pavesti atbildētājam var piegādāt pats prasītājs, informējot tiesu par piegādes laiku un tiesa piegādes faktu neparbauda, pieņemot, ka dokuments ir izsniegts. Tātad pats Davids varēja par vēlu piegādāt pavesti, bet Indulis varētu mēlot, ka nav saņēmis, šeit vajadzētu konkrētu pierādījumu. Taču šajā gadījumā ir svarīgākais tās fakts, ka Indulim bija iespēja pārsūdzēt Anglijas Komerctiesas nolēmumu, un viņš to neizmantoja -> līdz ar to, tas saskaņā ar Briseles I 34.p.2.d. nav aizmugurisks, un nav neatzīstāms saskaņā ar CPL 637.p.2.d.3.pkt., jo Indulis šo nolēmumu nav pārsūdzējis. -> Prasība nav pamatota.
…