Mūsdienās, tāpat kā agrākos laikos, pastāv dažādas normas, kas regulē cilvēku dzīvi, un šīm normām pēc to būtības ir arī savi iedalījumi, un viens no tiem ir sociālas normas un tiesību normas. Lai gan abas tās regulē cilvēku dzīvi un to savstarpējās, kā arī attiecības ar citiem subjektiem un objektiem, kā arī tām ir vienādi adresāti- visi un ikvienas ar zināmiem izņēmumiem, šīs normas ir ļoti atšķirīgas un to ietekme uz to adresātiem ir atšķirīga.
Sociālās normas būtībā ir cilvēka rīcības un uzvedības mēraukla, zināmas morālās un tikumiskās, ētiskās normas, kuras sastopamas ik uz soļa ikkatra cilvēka dzīvē. Sociālās normas ir jābūtības normas, kas ir cilvēka radītas un nosaka, kā ir jābūt, kā ir pareizi, un tās var iedalīt trīs kategorijās- morāle, tikumi un tiesības. Sociālās normas regulē sociālo kārtību, un to ievērošana tiek nodrošināta ar sociālu reakciju.1 Šīs sabiedriskās normas ir sabiedrībā atzīti un pārsvarā ievēroti uzskati par pareizu uzvedību.2
Sociālo normu būtiska sastāvdaļa ir morāles un ētikas normas, un mūsdienās tās ir īpaši nozīmīgas arī tiesību normu jaunrades procesā, tās nereti tiek iekļautas tiesību normās, lai pastiprinātu to saistošo raksturu un apstiprinātu noteiktas morālās vērtības visaugstākajā līmenī, kas palīdzētu arī atrisināt daudzus sarežģītus gadījumus ne tikai tehniski, bet arī pamatojoties uz morāles kategorijām.3
…
