-
Nāvessodi no vēsturisko tiesību aspekta
Ja apskatām situāciju Latvijā, tad kopš 1996. gada valstī nav izpildīts neviens nāvessods. Iestājoties Eiropas Savienībā Latvija apņēmās pilnībā atteikties no šāda veida soda sankcijas. 2011. gadā Saeima pieņēma likumu par nāvessoda pilnīgu atcelšanu. Likums stājās spēkā vienlaikus ar attiecīgajiem grozījumiem Krimināllikumā. Ļoti aktuāli ir diskutēt par to, vai nāvessoda atcelšana ir bijis pareizais solis. Kā gan mēs spējam noteikt mūsu valsts prioritātes, ja viena cietumnieka uzturēšanai tiek atvēlēti gadā vidēji 6000Ls, bet ģimenē vienam bērnam pabalsts sasniedz vidēji tikai 96 Ls gadā. Sabiedrība maksā nodokļus, no kuriem tiek uzturēti slepkavas. Šobrīd reāli situācija izvēršas par sāpju pilnu ainu- cilvēki uztur savu ģimenes locekļu, draugu slepkavas, jo valstī atcelts likums, kas varētu likt viņiem saņemt pelnīto sodu.
Viedokļu dažādība šajā jomā pastāvēs vienmēr. Laikam ritot par šo tēmu ir diskutēts un sarunas nav mazinājušās, periodiski tikai saasinās un ar laiku norimst. Vienmēr būs kāds, kas dedzīgi būs pret nāvessodiem, balstoties uz cilvēktiesībām un to, ka tas neatbilst morāles normām, piespriest šāda veida sodus. Un vienmēr būs kāds, kas būs par nāvessodiem, uzsverot, ka tas ir viens no taisnīgākajiem lēmumiem.
…
Tāpat kā jebkurā citā dzīves sfērā arī attiecībā par nāvessodiem domas un viedokļi ir dažādi. Jau no laika gala sabiedrība diskutē par to, vai nāvessodi ir vajadzīgi, vai arī to pastāvēšana liecina vien par cilvēku nepareiziem ētikas principiem. Uzskati par nāvessodu esamību gadsimtu gaitā ir mainījušies, to nepieciešamība un noliegšana argumentēta ar jauniem faktiem, kas izraisa arvien lielāku neizpratni par to, vai tas, ka tādi eksistē ir labi vai tomēr degradē sabiedrību.