Author:
Evaluation:
Published: 01.12.2003.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: n/a
References: Not used
  • Summaries, Notes 'Romiešu civiltiesības', 1.
  • Summaries, Notes 'Romiešu civiltiesības', 2.
  • Summaries, Notes 'Romiešu civiltiesības', 3.
  • Summaries, Notes 'Romiešu civiltiesības', 4.
  • Summaries, Notes 'Romiešu civiltiesības', 5.
  • Summaries, Notes 'Romiešu civiltiesības', 6.
  • Summaries, Notes 'Romiešu civiltiesības', 7.
  • Summaries, Notes 'Romiešu civiltiesības', 8.
  • Summaries, Notes 'Romiešu civiltiesības', 9.
  • Summaries, Notes 'Romiešu civiltiesības', 10.
  • Summaries, Notes 'Romiešu civiltiesības', 11.
  • Summaries, Notes 'Romiešu civiltiesības', 12.
  • Summaries, Notes 'Romiešu civiltiesības', 13.
  • Summaries, Notes 'Romiešu civiltiesības', 14.
  • Summaries, Notes 'Romiešu civiltiesības', 15.
  • Summaries, Notes 'Romiešu civiltiesības', 16.
  • Summaries, Notes 'Romiešu civiltiesības', 17.
  • Summaries, Notes 'Romiešu civiltiesības', 18.
  • Summaries, Notes 'Romiešu civiltiesības', 19.
  • Summaries, Notes 'Romiešu civiltiesības', 20.
  • Summaries, Notes 'Romiešu civiltiesības', 21.
  • Summaries, Notes 'Romiešu civiltiesības', 22.
  • Summaries, Notes 'Romiešu civiltiesības', 23.
  • Summaries, Notes 'Romiešu civiltiesības', 24.
  • Summaries, Notes 'Romiešu civiltiesības', 25.
  • Summaries, Notes 'Romiešu civiltiesības', 26.
  • Summaries, Notes 'Romiešu civiltiesības', 27.
  • Summaries, Notes 'Romiešu civiltiesības', 28.
  • Summaries, Notes 'Romiešu civiltiesības', 29.
  • Summaries, Notes 'Romiešu civiltiesības', 30.
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
1)  ROMAS VALSTS IEKĀRTAS, VALSTS INSTITŪCIJU UN IEDZĪVOTĀJU TIESISKĀ STĀVOKĻA RAKSTUROJUMS “ĶĒNIŅU LAIKMETĀ” (753. – 509. G. P.M.Ē.)    2
2)  ROMAS VALSTS IEKĀRTAS, VALSTS INSTITŪCIJU UN IEDZĪVOTĀJU TIESISKĀ STĀVOKĻA RAKSTUROJUMS REPUBLIKAS LAIKMETĀ (509. – 27. G. P.M.Ē.)    3
3)  ROMAS VALSTS IEKĀRTAS, VALSTS INSTITŪCIJU UN IEDZĪVOTĀJU TIESISKĀ STĀVOKĻA RAKSTUROJUMS PRINCIPIĀTA PERIODĀ (27.G. P.M.Ē. – 284.G. M.Ē.)    4
4)  ROMAS VALSTS IEKĀRTAS, VALSTS INSTITŪCIJU UN IEDZĪVOTĀJU TIESISKĀ STĀVOKĻA RAKSTUROJUMS DOMINIĀTA PERIODĀ (284. – 476. G. P.M.Ē.)    5
5)  ROMIEŠU PRIVĀTTIESĪBU SISTĒMAS    6
6)  PARAŽU TIESĪBAS KĀ ROMIEŠU PRIVĀTTIESĪBU AVOTS    6
7)  XII TABULU LIKUMI KĀ ROMIEŠU PRIVĀTTIESĪBU AVOTS    7
8)  TAUTAS SAPULČU IZDOTIE LIKUMI (LEGES LATAE) UN SENĀTA LĒMUMI (SENATUS CONSULTA) KĀ ROMIEŠU PRIVĀTTIESĪBU AVOTI    7
9)  MAĢISTRĀTU EDIKTI KĀ ROMIEŠU PRIVĀTTIESĪBU AVOTS, PRĒTORU TIESĪBAS    7
10)  JURISPRUDENCE – ROMIEŠU JURISTI UN TO ZINĀTNISKĀ, PRAKTISKĀ DARBĪBA    8
11)  PRINCEPU KONSTITŪCIJAS UN IMPERATORU LIKUMI KĀ ROMIEŠU PRIVĀTTIESĪBU AVOTI. TIESU SPRIEDUMI    9
12)  ROMIEŠU PRIVĀTTIESĪBU KODIFIKĀCIJAS PROCESS, JUSTINIĀNA KODIFIKĀCIJA    9
13)  PERSONA UN TIESĪBU OBJEKTS, PERSONAS TIESĪBSPĒJA    10
14)  VERGA TIESISKAIS STĀVOKLIS. VERGA STĀVOKĻA IZBEIGŠANĀS    11
15)  BRĪVLAISTO UN KOLONU TIESISKAIS STĀVOKLIS    11
16)  JURIDISKĀ PERSONA KĀ TIESĪBU SUBJEKTS    11
17)  ROMIEŠU PATRIARHĀLĀ (AGNĀTISKĀ) ĢIMENE    11
18)  ASINSRADINIEKU (KOGNĀTISKĀ) ĢIMENE    12
19)  TIESĪBAS DIBINĀT LIKUMĪGU LAULĪBU UN TO IEROBEŽOJUMI    12
20)  SADERINĀŠANĀS. LIKUMĪGĀS LAULĪBAS FORMAS    12
21)  LAULĪBAS NODIBINĀŠANA UN IZBEIGŠANĀS    13
22)  LAULĀTO PERSONISKĀS UN MANTISKĀS ATTIECĪBAS    13
23)  TĒVA VARA. VECĀKU UN BĒRNU TIESISKĀS ATTIECĪBAS    13
24)  TĒVA VARAS NODIBINĀŠANĀS UN IZBEIGŠANĀS    14
25)  TĒVA VARAI PAKĻAUTO TIESĪBSPĒJA UN RĪCĪBSPĒJA, TĒVA VARAI PAKĻAUTO MANTISKAIS STĀVOKLIS    14
26)  AIZBILDNĪBA    15
27)  AIZGĀDNĪBA    15
28)  MANTOŠANAS JĒDZIENS, PRINCIPI. MANTOŠANAS PAMATI    15
29)  TESTAMENTA INSTITŪTA VĒSTURISKĀ ATTĪSTĪBA    16
30)  TESTAMENTA SATURS UN FORMA. TESTAMENTA ATCELŠANA    17
31)  IZŅĒMUMA TESTAMENTA FORMAS    17
32)  TUVIE RADINIEKI UN TO OBLIGĀTĀ DAĻA. ATSTUMŠANA NO MANTOJUMA    17
33)  LIKUMISKO MANTINIEKU SISTĒMAS. SENĀ AGNĀTISKO MANTINIEKU SISTĒMA    18
34)  LIKUMISKO MANTINIEKU SISTĒMAS. JAUKTĀ KOGNĀTISKO UN AGNĀTISKO MANTINIEKU SISTĒMA    18
35)  LIKUMISKO MANTINIEKU SISTĒMAS. KOGNĀTU MANTOŠANAS SISTĒMA. PĀRDZĪVOJUŠĀ LAULĀTĀ MANTOŠANAS ĪPATNĪBAS    18
36)  MANTOJUMA ATKLĀŠANĀS UN PIEŅEMŠANA    18
37)  LEGĀTI UN FIDEIKOMISI    19
38)  LIETU TIESĪBU JĒDZIENS. LIETU IEDALĪJUMS    19
39)  VALDĪJUMS. VALDĪJUMA INSTITŪTA RAŠANĀS UN VALDĪJUMA GALVENĀS PAZĪMES. VALDĪJUMA AIZSARDZĪBA    20
40)  ROMIEŠU ĪPAŠUMA JĒDZIENS, PAZĪMES, VĒSTURISKĀS ĪPATNĪBAS    20
41)  ĪPAŠUMA TIESĪBU IEROBEŽOJUMI    21
42)  KOPĪPAŠUMS    21
43)  ĪPAŠUMA TIESĪBU IEGŪŠANAS VEIDI    21
44)  ĪPAŠUMA TIESĪBU AIZSARDZĪBA    21
45)  SERVITŪTU JĒDZIENS. REĀLSERVITŪTI    21
46)  SERVITŪTU JĒDZIENS. PERSONĀLSERVITŪTI    22
47)  ĶĪLAS TIESĪBU JĒDZIENS UN FORMAS ROMIEŠU CIVILTIESĪBĀS    22
48)  SAISTĪBU JĒDZIENS UN SATURS    22
49)  RAKSTURĪGĀKIE SAISTĪBU VEIDI    23
50)  PERSONU MAIŅA SAISTĪBĀ    23
51)  SAISTĪBU IZCELŠANĀS PAMATI. KONTRAKTI UN PAKTI    24
52)  KONTRAHENTI. KONTRAHENTU GRIBAS ĪSTENUMS    24
53)  LĪGUMA FORMAS UN SASTĀVDAĻAS    24
54)  KONSESUĀLKONTRAKTI    25
55)  REĀLKONTRAKTI    25
56)  VERBĀLKONTRAKTI UN LITERĀLKONTRAKTI    25
57)  DELIKTI UN KVAZIDELIKTI    26
58)  SAISTĪBU IZPILDĪŠANĀS UN IZBEIGŠANĀS    26
59)  SAISTĪBU NEIZPILDĪŠANAS SEKAS    26
60)  TIESAS ORGANIZĀCIJAS ĪPATNĪBAS. PRASĪBAS JĒDZIENS. PROCESA STADIJAS. PRĒTORA ADMINISTRATĪVĀ AIZSARDZĪBA    27
61)  LEGISAKCIJU PROCESS    27
62)  FORMULĀRAIS PROCESS    28
63)  EKSTRAORDINĀRAIS (ĀRKĀRTAS) PROCESS    28
64)  ROMIEŠU TIESĪBU RECEPCIJA    28
Extract

Augstākā vara šajā laikmetā bija tautas sapulces (kūriju komīciju) uz mūžu ievēlēta1 ķēniņa (rex) rokās. Tam tika piešķirtas augstākās likumdevēja, administratīvās, militārās un daļēji tiesu varas pilnvaras. Ķēniņa varas pilnvaras bija cieši saistītas ar augstākā priestera funkcijām.
Ķēniņa varu īstenot palīdzēja senāts (no senex – sirmgalvis, burtiski senāts bija saprotams kā “vecāko sapulce”) – padomdevēja institūcija. Senāta locekļi – senatori, ieguva savas pilnvaras uz mūžu. Senāts izdeva konsultatīvus aktus (senatus consulta), kuriem nebija likuma spēka. Taču, tā kā senatori baudīja sabiedrības autoritāti, viņu pieņemtos lēmumus ņēma vērā likumdošanas procesos. Bez tam, līdz 339. g. p.m.ē. senātam bija piešķirtas tiesības apstiprināta tautas sapulču pieņemtos likumus ar savu autoratīvo atzinumu vai arī pielietot veto tiesības.
Sākotnēja tautas sapulces forma bija kūriju komīciji, kuros piedalījās tikai Romas aristokrātija – patricieši, kas bija apvienoti 30 kūrijās (katrā pa 10 ģintīm) ar kurionu priekšgalā, kuru ievēlēja uz mūžu. Visas kūrijas ietilpa trijās etniskās tribās (ciltīs) – latīņu, sabīniešu, etrusku – katrā pa desmit kūrijām. Kūriju komīciji apvienoja tikai Romas patriciešus, kuri vienīgie tika uzskatīti par romiešu tautu (populus romanum), pārējie iedzīvotāji – plebeji (ieceļotāji, nepiederīgie pie patriciešu ģintīm).
Balsošana notika pa kūrijām (katrai viena balss), kuru iekšienē jautājuma lemšana notika pēc vairākuma principa, tāpēc klātesošo skaitam nebija nozīmes.
Kūriju komīciju kompetencē bija amatpersonu vēlēšanas, likumu pieņemšana, kara pieteikšana un valstisku noziegumu iztiesāšana apelācijas kārtībā. Sapulcei nebija likumu ierosināšanas tiesības, tā nevarēja apspriest amatpersonu ierosinātos likumprojektus, ierosināt labojumus un papildinājums. Sapulce sanāca neregulāri, pēc amatpersonu ierosinājuma.

Sestais Romas ķēniņš Servijas Tullijs (VI gs. p.m.ē.) izdarīja valsts iekārtas reformu, kurā izveidoja jaunu tautas sapulci – karaklausībai padoto Romas pilsoņu sapulci jeb centūriju komīcijus (comitia centuriata), kuros noteicošais faktors bija nevis piederība pie aristokrātijas, kā tas bija kūriju komīcijos, bet mantiskais stāvoklis, tādā veidā Romas tautā “iekļāvās” arī plebeji. …

Author's comment
Atlants