Tāpat ir arī aizliegts pavēlēt neatstāt dzīvu nevienu pretinieku, neņemot gūstekņus un piedraudēt pretiniekam karot uz šādu principu pamata, kā arī izmantojot pretinieka uzticību, ka tas atrodas starptautisko tiesību aizsardzībā nogalināt, ievainot vai sagūstīt. No otras puses rodas pretrunas, jo šo darbību var noformulēt arī ka “ kara viltību “, lai maldinātu un pamudinātu pretinieku rīkoties neuzmanīgi un tas nav aizliegts.
Jebkura kara leģitīmais mērķis, protams, ir iznīcināt pretinieka dzīvo spēku un kara resursus. Taču, kā jau agrāk minēts, karojošajām pusēm nav tiesību izmantot jebkurus līdzekļus, nav tiesību karot ar mērķi iznīcināt civiliedzīvotājus, nekombatantus, medicīnisko personālu, kultūras vērtības un citus nemilitārus objektus, it īpaši tādus, kas sevī ietver apkārtējai videi un iedzīvotājiem bīstamu raksturu (dambji, spēkstacijas). Turklāt karojošajām pusēm aizliegts izmantot arī masu iznīcināšanas līdzekļus, piemēram, ķīmiskos un bakterioloģiskos kaujas līdzekļus. Manuprāt, šie likumi ir diezgan saistoši tam, lai neatkārtotos vēsture un mēs varētu mācīties no savām kļūdām. Karš ir kaut kas ļoti nepatīkams un nesaistošs un cerība, ka tas nekad neatkārtosies pa īstam mīt ikvienā.
…
Mūsdienās ir aktuāli runāt par karu, tā metodēm un līdzekļiem. Cilvēkiem ir jāzina, kas ir atļauts un kas ir aizliegts, tādējādi spējot sevi aizsargāt. Šie ir citi laiki un likumi, kas ir par to, lai aizsargātu. Nekādā gadījumā nav pieļaujams vēsturē notikušais, pretējā gadījumā tā būtu likuma pārkāpšana, par ko būtu jāsoda. Protams, pastāv atsevišķi kara gadījumi, kuros tiek lietotas neatļautas metodes un līdzekļi, bet, līdzko šie likuma pārkāpēji tiek notverti, tie tiek sodīti. Vispirms būtu jānoskaidro, kas tad vispār ir atļauts, lai izprastu, kur ir robeža visam. Ikvienam būtu jāzina, ka starptautiskās tiesības nekad nav aizliegušas spēka pielietošanu un neaizliedz to arī tagad, bet mūsdienu starptautiskās tiesības pieļauj spēka pielietošanu vienīgi pašaizsardzības nolūkos, kur arī ir šī robeža. Nekādā gadījumā valstis savā starpā nedrīkst pielietot spēku, lai izgāztu dusmas vai nepatiktu.. Konfliktus nedrīkst risināt ar spēka pielietošanu. Tie ir jāatrisina miera ceļā. Ja šos konfliktus nav iespējams atrisināt miera ceļā, tas arī nedod tiesības pielietot spēku.
