-
Konstitucionālās tiesības. Pagaidu konstitūcijas
Satversmes tiesas formulētās atziņas par šiem tiesību aktiem
Satversmes tiesa lietā Nr. 2007-10-0102 jeb Robežlīguma lietā ir visai plaši apskatījusi Latvijas valsts pagaidu konstitūciju (1918-1922.g.) nozīmi un juridisko spēku attiecībā pret Latvijas Republikas Satversmi formālā nozīmē un ir formulējuši šādas atziņas:
• Pieņemot Deklarāciju par Latvijas valsti, Latvijas tautas ievēlētā Latvijas Satversmes sapulce Latvijas tautas vārdā akceptēja iepriekšējo institūciju veikto darbu Latvijas valsts izveidošanā. (Secinājumu daļas 19.2. punkts)
• 1922. gada 15. februārī pieņemtajā Latvijas Republikas Satversmē nav tiesību normu, kas regulētu pagaidu satversmes spēkā esamību. Šādas tiesību normas nebija ietvertas arī Likumā par Latvijas Republikas Satversmes spēkā stāšanos un ievešanu. Līdz ar to Latvijas Satversmes sapulce expressis verbis neatcēla reizē ar Satversmes spēkā stāšanos otrās pagaidu satversmes normas. (Secinājumu daļas 59.punkts)
• Stājoties spēkā Satversmei, Deklarācija par Latvijas valsti savu juridisko spēku nezaudēja. Arī Latvijas senatori Deklarāciju par Latvijas valsti ir uzskatījuši par spēkā esošu konstitucionālu normu līdztekus Satversmei. Līdz ar to Deklarācija par Latvijas valsti ir spēkā esošs konstitucionāla ranga akts. (Secinājumu daļas 59.1. punkts)
…
Latvijas pirmā pagaidu konstitūcija 1918.gada 18.novembrī tika proklamēta Latvijas Republika. Valsts proklamēšanas akts ir tautas dota pavēle , kuru īstenojot tiek izstrādata konstitūcija.Visu valstu proklamēšanas akti lielākoties tiek balstīti uz aptuveni vienādiem principiem,lai gan vērojamas arī dažādas atšķirības.Tās pirmais likumdevējs bija Tautas padome, ko 1918.gada 17.novembrī 40 locekļu sastāvā vienošanās rezultātā izveidoja astoņas latviešu demokrātiskās politiskās partijas sadarbībā ar Latgales Zemes padomes pārstāvi. Tautas padomes deklarētā Latvijas Republika bija juridisks fakts, kas nostiprinoties kļuva par valsti ar visiem tās klasiskiem atribūtiem. Padomju Krievijas Sarkanās armijas ienākšanu Latvijā līdz ar to var klasificēt kā neatkarīgas valsts okupāciju. Pamatojoties uz proklamēšanas aktiem, sākās neatkarīgu valstu veidošanas process, kura viens no galvenajiem uzdevumiem ir konstitūcijas izstrādāšana. Latvijas Republikas otrā pagaidu konstitūcija Otro pagaidu konstitūciju veidoja divi dokumenti - Satversmes sapulces izstrādātā un pieņemtā „Deklarācija par Latvijas valsti”, kas sastāvēja no diviem pantiem, kā arī „Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumi”. Satversmes sapulci sasauca uzreiz pēc ....
