Secinājumi
1.) Darbā izvirzītā hipotēze “palielinoties slāpekļa un fosfora kopējam daudzumam Baltijas jūrā, pieaug zilaļģu “ziedēšanas” ilgums, apjoms un intensitāte” neapstiprinājājs, jo starp iegūtajiem datiem nepastāv korelācija.
2.) Biogēno elementu daudzums Baltijas jūrā samazinās.
3.) Korelācija starp fosfora, slāpekļa daudzumu un aļģu ziedēšanas indeksu nepastāv, jo aļģu ziedēšanu ietekmē arī citi faktori, ne tikai biogēno elementu daudzums ūdenī, kā arī precīzāk varētu noteikt to saistību, ja būtu dati par ilgāku laika periodu.
4.) Fosfors vairāk ietekmē zilaļģu un citu ūdensaugu augšanu nekā slāpeklis.
5.) Zilaļģu ziedēšana vēl joprojām ir aktuāla problēma, jo īpaši Baltijas jūras centrālajā daļā un Zviedrijas krastos.
…
