Līgums ir viens no visvairāk izplatītajiem civilo tiesību un pienākumu rašanās pamatiem. Tas ir līgumslēdzēju personu gribas izpausmju kopsalikums, kā to rāda arī līguma latīniskais apzīmējums – Contractus (lat. Contrahere - savilkt kopā, noslēgt, nokārtot.). Latvijas Konversācijas vārdnīca to definē līdzīgi. “Jēdziens līgums plašākā nozīmē ir divu vai vairāku personu vienošanās, kas vērsta uz kādas tiesiskas attiecības nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu.”
“Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību.” (CL 1511. pants)
Ņemot vērā iepriekšminēto, par kursa darbu izvēlējos tematu “Nekustamā īpašuma pirkuma līgums”, kurā veicu Civillikuma saistību tiesību daļas teorijas piemērošanas praktisko aspektu aplūkošanu. Darbā tiks veikta patreiz esošajā likumdošanā pastāvošo problēmu analīze, tai skaitā saistību tiesību normu atbilstība praktiskajiem apstākļiem kādas rodās noslēdzot līgumu, kad katrai pusei rodas tiesība prasīt no pārējiem dalībniekiem to pienākumu - nolīgtā izpildi. Šajā kursa darbā ar piemēriem un konkrētām situācijām tiks parādīts kā reāli spēkā stājās, kad pirkuma līguma noslēgšanai likums paredz būtiskus noteikumus, par ko puses vienojas - pirkuma priekšmets un maksa par to; kurā pusēm jāvienojas (pēc likuma) par priekšmetu - kādu konkrētu ķermenisku lietu vai tiesību - un maksu, lai līgums tiktu uzskatīts par noslēgtu.
…
