Komerciālās paražas un paražu (ieradumu) tiesības kā komerctiesību avots:
*Paražas pamatojas uz ilgstošu praksi, tām nav normatīva spēka.
-darījumu un citu komersanta gribas izteikumu iztulkošanas līdzeklis (KCL 391.p. Iztulkojot komersanta gribas izteikumu, kā arī rīcības nozīmi un sekas, komersantu savstarpējās tiesiskajās attiecībās ņem vērā komerctiesiskajā apgrozībā attiecīgajā nozarē pastāvošās paražas. CL neparedz atsauci uz paražām).
*Paražu (ieradumu) tiesības arī pamatojas uz ilgstošu praksi, taču tām ir normatīvs spēks, kas balstās uz opinio iuris necessitatis.
-ieradumu tiesības nevar ne atcelt, ne grozīt likumu un ir piemērojamas likumā noteiktajos gadījumos (CL 2.p.2.d.).
*Komerctiesību iezīme ir paražas, kas ceļojušas apkārt pa pasauli. Paražu tiesības ir būtisks komerctiesību avots. Piem., vācieši likumā tieši norādījuši, ka paražu tiesības var atcelt rakstītu normu (tad paražu tiesībai ir derogatīvais spēks).
Paražu tiesības kā tiesību avotu jānošķir no paražām (nejaukt!). Paražas balstās uz ilgstošu praksi, taču tām nav normatīva spēka. Puses pieņem, ka tam tā ir jābūt, bet tām nav iekšējas pārliecības, ka tas rakstīts tiesību normās. Savukārt paražu jeb ieradumu tiesības arī pamatojas uz praksi, bet tām ir normatīvs spēks un opinio iuris (pārliecība, ka šāda norma ir spēkā; ka tā ir vispārsaistoša).
Paražu tiesību saistošais spēks Latvijas komerctiesībās – CL 2.p.2.d. nosaka, ka paražu tiesības piemērojamas tikai likumā noteiktajos gadījumos. KCL šādu norādi nesatur (ir tikai norāde uz paražām), līdz ar to paražu tiesību piemērošana komerctiesībās ir izslēgta (pretēji Vācijai mūsu komerctiesības noraida paražu tiesību derogatīvo spēku).
…
