Sporta organizācijām un institūtiem būtu jāsaprot, ka indivīds ne vienmēr var viegli tikt iedalīts vienā no kategorijām vai arī dzimuma svārstības ir vienīgais faktos, kas nosaka konkurences priekšrocības. Cilvēkiem ir jāpieņem dzimuma mainīguma iespējas un jāļauj starpdzimuma indivīdiem piedalīties tajā sporta kategorijā, kas viņiem šķiet visvairāk pieņemama. Paaugstināts vīrišķo hormonu līmenis vai jaukta tipa dzimumorgāni nav noteicošais faktors, lai sievieti atdalītu no citām sievietēm, tāpēc vajadzētu būt vairāk nosacījumiem, lai sportistes tiktu izslēgtas no profesionālā sporta. Mēdz būt gadījumi, kad sportā cilvēki izliekas par citu dzimumu, lai gūtu panākumus konkrētajā sporta veidā (Larson, 2011: 231), tāpēc dzimuma pārbaudes nav jāaizliedz, taču tajās būtu jāprecizē nosacījumi, kas noteiktu, ka sieviete nepieder pie šī dzimuma, bet starpdzimuma sportistēm atļaut piedalīties sieviešu sacensībās, ja tās jūtas piederīgas šim dzimumam. Tālāk rodas neskaidrības, par to ka visām sportistēm netiek veiktas dzimuma pārbaudes, bet tikai tām sievietēm, kas it kā izskatās vīrišķīgas. Tas noved pie privātās dzīves aizskaršanas, tāpēc vajadzētu padomāt par to, ka dzimuma pārbaudes varētu tikt veiktas ikkatram sportistam. …
