Author:
Evaluation:
Published: 09.01.2013.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
Time period viewed: 2000 - 2010 years
2011 - 2015 years
  • Samples 'Vides piesārņojuma novērtēšana, izmantojot bioindikācijas metodi', 1.
  • Samples 'Vides piesārņojuma novērtēšana, izmantojot bioindikācijas metodi', 2.
  • Samples 'Vides piesārņojuma novērtēšana, izmantojot bioindikācijas metodi', 3.
  • Samples 'Vides piesārņojuma novērtēšana, izmantojot bioindikācijas metodi', 4.
  • Samples 'Vides piesārņojuma novērtēšana, izmantojot bioindikācijas metodi', 5.
  • Samples 'Vides piesārņojuma novērtēšana, izmantojot bioindikācijas metodi', 6.
Extract

3. Secinājumi
1. Priedes ir viens no labākajiem bioindikatoriem, jo tās ir plaši izplatītas, pastāvīgi pieejamas dabā un to reakcija uz vides piesārņojumu ir viegli novērojama (priežu skuju maksimālais vecums un krāsojuma izmaiņas).
2. Tā kā priedes skujām tika noteikts maksimālais dzīves ilgums (4 gadi), var secināt, ka priede aug vietā, kurā nav novērojams izteikts vides piesārņojums.
3. 56% skuju novērojams dzeltenīgs skujas galiņš (hloroze) (2. klase), 22% brūns skujas galiņš (nekroze) (3. klase), 12% skuju nav nekādu bojājumu (1. klase), 7% skuju novērojama dzeltena vai brūngana skujas augšdaļa (4. klase), 2% skuju ir nekrotizēta skujas augšējā trešdaļa (5. klase) un tikai 1% ir pilnīgi nekrotizētu skuju (6. klase).
4. Priede un vide, no kuras tika ievākts paraugs, ir pakļauta vides stresoru ietekmei. Tā kā lielākais bojāto skuju skaits ietilpst 2. un 3. pakāpē jeb klasē, vides stresoru iedarbības intensitāti var uzskatīt par diezgan būtisku. (Noteikts izmantojot nespecifisko metodi, pēc priežu skuju bojājumiem).

Atlants