Author:
Evaluation:
Published: 25.07.2017.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Used
Time period viewed: 2016 - 2020 years
  • Research Papers 'Medicīnas darbinieku un pacientu tiesību aizsardzības aktuālās problēmas', 1.
  • Research Papers 'Medicīnas darbinieku un pacientu tiesību aizsardzības aktuālās problēmas', 2.
  • Research Papers 'Medicīnas darbinieku un pacientu tiesību aizsardzības aktuālās problēmas', 3.
  • Research Papers 'Medicīnas darbinieku un pacientu tiesību aizsardzības aktuālās problēmas', 4.
  • Research Papers 'Medicīnas darbinieku un pacientu tiesību aizsardzības aktuālās problēmas', 5.
  • Research Papers 'Medicīnas darbinieku un pacientu tiesību aizsardzības aktuālās problēmas', 6.
  • Research Papers 'Medicīnas darbinieku un pacientu tiesību aizsardzības aktuālās problēmas', 7.
  • Research Papers 'Medicīnas darbinieku un pacientu tiesību aizsardzības aktuālās problēmas', 8.
  • Research Papers 'Medicīnas darbinieku un pacientu tiesību aizsardzības aktuālās problēmas', 9.
  • Research Papers 'Medicīnas darbinieku un pacientu tiesību aizsardzības aktuālās problēmas', 10.
  • Research Papers 'Medicīnas darbinieku un pacientu tiesību aizsardzības aktuālās problēmas', 11.
  • Research Papers 'Medicīnas darbinieku un pacientu tiesību aizsardzības aktuālās problēmas', 12.
  • Research Papers 'Medicīnas darbinieku un pacientu tiesību aizsardzības aktuālās problēmas', 13.
  • Research Papers 'Medicīnas darbinieku un pacientu tiesību aizsardzības aktuālās problēmas', 14.
Extract

Ar to Veselības ministrija vēlas uzsvērt, ka galvenais ir noteikt prioritātes šajos nepietiekamā finansējuma apstākļos, taču ārstniecības personu atalgojumus un darba laiks ir jāvērtē visā nozarē kopumā.
Veselības ministrija dara visu iespējamo, lai uzlabotu veselības nozari gan ārstniecības personām, kas strādā šajā nozarē, gan pacientiem, kuriem ir jābūt pieejai uz veselības pakalpojumiem, taču ir jāuzsver, ka šobrīd nevienā tiesību aktā nav noteikts aizliegums nodarbināt ārstniecības personu virs noteiktā pagarinātā normālā darba laika, tāpēc darba devējs ar darba ņēmēja rakstveida piekrišanu var to darīt. Atšķirīgā finansējuma, darbaspēka, vajadzību un sociālā stāvokļa dēļ nebūtu efektīvi visām Eiropas Savienības valstīm noteikt vienus kritērijus un vienādu obligāto darba stundu skaitu ārstniecības personām, jo tas pie šī brīža apstākļiem negatīvi ietekmētu Latvijas veselības nozari.
Veselības ministrijas ieskatā pagarinātais normālais darba laiks ir jāsamazina vai jāatceļ, taču virsstundu apmaksa mediķiem prasa papildu izdevumus no budžeta. Veselības ministrijas priekšlikums paredz no šāda darba laika atteikties pakāpeniski, pirmajā gadā samazinot līdz 220, nākamajā - 200, tad līdz 180 stundām mēnesī. Lai samazinātu normālo pagarināto darba laiku par 20 stundām mēnesī, papildus nepieciešami četri miljoni eiro gadā. Veselības ministrija norāda, ka šāds priekšlikums bija iesniegts Saeimā arī 2016.gadā, to noraidīja. Šobrīd Saeimas deputāti pēc debatēm par veselības budžeta finansējumu vienojās sagatavot grozījumus Ārstniecības likumā (par pamatu ņemot Veselības ministrijas variantu), lai jau aprīļa sākumā tos varētu virzīt izskatīšanai Saeimā.

Author's comment
Atlants