SECINĀJUMI
1. Civillikuma 1.pantā ietvertā laba ticība ir ģenerālklauzula.
2. Tā kā laba ticība ir iekļauta Civillikuma 1. pantā, un tas atrodas pašā sākumā, tad var secināt, ka faktiski viss Civillikums balstīts uz labas ticības ievērošanu.
3. Šis pants ir vērsts uz personas tiesību un likumīgo interešu aizsardzību.
4. Labas ticības princips ir vispārējs tiesību princips uz kuru atsaucoties ir piemērojamas citas tiesību normas.
5. Laba ticība iet roku rokā ar savstarpēju uzticību, vispārējo taisnīguma, morāles, ētikas, godīguma kā arī lojalitātes jeb savstarpējās uzticēšanās izpratni.
6. Laba ticība uzliek cieņu, sadarbošanos un rēķināšanos ar citu personu, jo ikvienai personai savas tiesības jāīsteno un subjektīvie pienākumi jāpilda, ievērojot citu personu pamatotās intereses.
7. Tiesa pati var noteikt, kad piemērot labas ticības principu strīdu risināšanā, jo pantā nav atrunāta tā piemērošanas kārtība, bet taisot spriedumu piemērojot normas jāskatās kopsakarā ar Civillikuma 1. pantu.
8. Ikdienā mēs nereti saskaramies ar labas ticības ievērošanu vai neievērošanu, piemēram slēdzot līgumus, pērkot kādu preci vai uzņemoties kādas saistības.
9. Labas ticības princips neatbrīvo no pienākuma izpildīt tiesiski noslēgtu darījumu.
…
