Sava studiju darba tematu “Tiesiskās attiecības no dāvinājuma” izvēlējos tāpēc, ka vēl ļoti daudz cilvēku nezina, kas tieši ir dāvinājums, kādas tiesiskās attiecības veidojas noslēdzot šādu līgumu, un galu galā – vai tieši šis ir tas līgums, ko nepieciešams noslēgt.
Cik nav dzirdēti gadījumi, kad cilvēki mūža novakarā meklē sev kādu palīgu, kādu apgādnieku, par to pretī piedāvājot savu mitekli – dzīvokli, māju, kas nu kuram ir. Šādā reizē vienmēr pirmais tiek minēts dāvinājums, kaut arī, manuprāt, pozitīvāk būtu noslēgt uztura līgumu. Piemēram, slēdzot dāvinājuma līgumu ar personu, kura uzņemas apgādību par dāvinātāju, pastāv iespēja, ka apdāvinātais var zaudēt daļu dāvinātās mantas, ja dāvinātājam nomirstot, neatraidāmie mantinieki pieprasa savu neatņemamo daļu.
Domāju, ka ikvienam cilvēkam, kurš vēlas slēgt kādu līgumu un kuram ir sveši normatīvo aktu “labirinti”, vajadzētu vispirms pakonsultēties pie zinātāja, kurš tad varētu ieteikt labāko risinājumu un pabrīdināt par “zemūdens akmeņiem”. Manuprāt, pārāk daudz vēl ir cilvēku, kuri domā, ja jau uzdāvināja, tad jau neviens to atpakaļ nevarēs atprasīt. …
