Benjamiņš nebaidās no savu brāļu dusmām, viņš aizstāv Jāzepu un neļauj pārējiem brāļiem viņu izsmiet, kad Jāzeps stāsta par sapnī redzēto. Tas atklājas citātā:
„Jā, visi! Dziļi-tā, līdz pašai zemei. Tu smej? – Pats klanījies.”
Benjamiņš tic, ka Jāzeps sasniegs savus mērķus, kaut gan citi brāļi tam netic, kas atklāja Benjamiņa vārdos:
„Kad būsi godībā, brāl, piemin’ mani!”
…
