Demokrātija(no gr.val. – tautas vara) – Valsts forma, kas juridiski un faktiski vai formāli atzīst, ka varas avots ir tauta, atzīst tās tiesības piedalīties valsts lietu lemšanā, pasludina plašas pilsoņu tiesības un brīvības.1
Demokrātijas raksturs ir atkarīgs no sabiedrības materiāliem dzīves apstākļiem, šķiriskās struktūras un to nosacītajiem politiskajiem un ideoloģiskajiem faktoriem. Demokrārija ir vēsturiski politiska parādība. Pirmatnējās kopienas iekārtā pastāvēja primitīva demokrātija, kas izpaudās ģinšu un cilšu pašpārveldē. Kad izveidojās šķiras un valsts, valdošās šķiras ar demokrātiju pamatoja savu kundzību un demokrātija kļuva par valdošās ekspluatatoru šķiras diktatūras formu.2
Laika gaitā termina “demokrātija” saturs ir radikāli mainījies.Mūsdienās ar demokrātiju mēs saprotam kaut ko citu nekā senatnē. Bieži vien tas, ko kādreiz uzskatīja par demokrātiju, no mūsdienu viedokļa tiek vērtēts kā autoritārisms. Demokrātija būtiski nozīmē “tautas vara”, “tautvaldība”.3 …
