-
Proporcionālo un mažoritāro vēlēšanu sistēmu salīdzinājums
Nr. | Chapter | Page. |
Ievads | 3 | |
1. | Mažoritārā vēlēšanu sistēma | 4 |
1.1. | Mandāts pirmajam | 4 |
1.2. | Divu kārtu sistēma | 7 |
1.3. | Alternatīvā balsošanas sistēma | 8 |
2. | Proporcionālās vēlēšanu sistēmas | 10 |
2.1. | Partiju saraksta sistēma | 10 |
2.2. | Viena nododamās balss sistēma | 12 |
Secinājumi | 14 | |
Izmantotā literatūra | 15 |
SECINĀJUMI
1. Vēlēšanas ir balsstiesīgo iedzīvotāju iespēja paust savus politiskos uzskatus, pārliecības un tikt uzklausītiem ievēlot pārstāvjus valdībā vai kādā citā instancē.
2. Mažoritārās vēlēšanu sistēmās vienīgais uzvarētājs ir vairāk balsu savākušais kandidāts, šī sistēma it kā nodrošina stabilitāti, jo vara netiek dalīta. Papildus ieguvumi ir, ka izveidojas ciešāks kontakts starp vēlētājiem un viņu apgabala pārstāvi parlamentā, arī ļoti vienkāršo balsu skaitīšanas metodi, kas samazina izdevumus vēlēšanu organizētājiem, ja netiek rīkota balsošanas otrā kārta.
3. Mažoritārās sistēmas lielākais trūkums salīdzinājumā ar proporcionālām vēlēšanām ir pastāvot pat diviem kandidātiem, ja kāds no viņiem tiek ievēlēts ar nelielu balsu vairākumu, tad pārējiem vēlētājiem nav neviena pārstāvja valdībā, kas aizstāvētu un realizētu viņu intereses.
4. Savukārt proporcionālās sistēmas ļauj iekļūt lielākam skaitam dažādu uzskatu piekritējiem, kas atkal var izraisīt valdības nestabilitāti gadījumos, kad pārstāvji nespēj savā starpā vienoties par kādiem būtiskiem jautājumiem. Šo problēmu risina nosakot procentu barjeru, kāda ir jāsasniedz, lai iekļūtu valdībā.
5. Mēģinot novērst iepriekšminētās problēmas dažās valstīs tiek lietota jauktā vēlēšanu sistēma, kaut arī vēlētājiem tiek dota iespēja izdarīt izvēli par labu kādam kandidātam pat viena saraksta ietvaros, kas veicina demokrātiskumu, taču mazina saskaņas vienas partijas iekšienē nokļūstot konkurentu lomās.
…
Vēlēšanas ir demokrātisks pasākumu un darbību kopums, kurā vēlētāji veic politisko izvēli, atdodot balsi par sev tīkamu kandidātu vai par partiju, kas vēlas nonākt pie varas. Vēlēšanās var tikt arī apstiprināts vai noraidīts kāds politisks priekšlikums. Vēlētāji savu balsi parasti nodod vēlēšanu iecirknī. Vēlēšanas var būt gan aizklātas, gan tiešas; to, kādas ir konkrētās vēlēšanas, nosaka vēlēšanu nolikums. Vienalga kādas- prezidenta, parlamenta, vai pašvaldību vēlēšanas- ir iedzīvotāju iespēja teikt savu vārdu, jo demokrātija paredz, ka vara pieder tautai. Balsojot par kandidātu, partiju vai prezidentu, vēlētājs ievēl savu pārstāvi, to, kura programma vai idejas ir tuvākas vēlētāja vēlmēm. Ikvienas vēlēšanu sistēmas galvenās funkcijas ir valdības veidošana, pārstāvniecības nodrošināšana, politikas ietekmēšana, vēlētāju izglītošana, elites stiprināšana un leģitimitātes veidošana. Katra vēlēšanu sistēma- mažoritārā, proporcionālā vai jauktā- atšķiras ar kādām pazīmēm un niansēm, tomēr jebkura vēlēšanu sistēma ir domāta, lai veidotu pārstāvniecisko politiku demokrātiskā valstī. Darba mērķis: Izpētīt un izanalizēt divu veidu vēlēšanu sistēmas - proporcionālas, mažoritārās un salīdzināt tās, nosakot to priekšrocības un trūkumus.