Mantošanas atklāšanas momentā bezbērnu testatoram starp radiniekiem palika viņu atraitne, vectēvs no tēva līnijas, vecmāte un vectēvs no mātes līnijas, pusbrālis, māsīca un divi brāļadēli.
Kura no nosauktajām personām un kādās daļās var pretendēt uz mantojumu, ja testatora testaments netika atrasts.
Romā pazina mantošanu pēc testamenta un mantošanu pēc likums, tātad, ja testaments nebija, tad mantošana notika uz likuma pamata.
Mantošana pēc likuma jeb likumiska mantošana (ab intestato) veidojas pakāpeniski. Attīstības gaitā radās jauktā mantošana – pēc agnātiskā un asinsradniecības jeb kognatiskā principa. Prētora tiesībās veidojās un nostiprinājās asinsradniecības princips.
Likumisko mantošanas tiesību interesēs izšķīra 2 radniecības principus: agnātisko un kognatisko radniecību.…
