Secinājumi un priekšlikumi
Taisnīgums netiek atjaunots situācijā, ja aprobežojas vienīgi ar likumpārkapēja sodīšanu, bet noziedzīgajā nodarījumā cietušo personu atstāj otrajā plānā. Kaut arī valsts ir uzņēmusies pienākumu sargāt savu iedzīvotāju pamattiesības no apdraudējuma, tomēr realitāte ir tāda, ka katru dienu tiek paveikti noziedzīgie nodarījumi, kas rada kaitīgas sekas tajos cietušajām personām. Šādos gadījumos valstīj būtu jāspēj atjaunot izjauktais līdzsvars, piespriežot taisnīgu sodu noziedzīgajā nodarījumā vainīgajai personai un novēršot radīto kaitīgo seku rezultātus cietušās personas dzīvē. Ar noziedzīgo nodarījumu radītais kaitējums var izpausties dažādās formās un veidos-gan fiziski, gan morāli, gan materiāli. Līdz ar to ir ļoti būtiski, lai kriminālprocesa gaitā cietušās personas tiesības un vajadzības tiktu ievērotas nevis formāli, bet gan iedziļinoties katrā gadījumā pēc būtības, izprotot cietušās personas vajadzības. Pildot Eiropas Savienības prasības minimāla atbalsta un aizsardzības standarta nodrošināšanā noziedzīgos nodarījumos cietušajiem, Latvija regulāri veic grozījumus normatīvajos aktos, lai tie atbilstu Eiropas Savienības izvirzītajiem nosacījumiem. Formāli tiek veikti nepieciešamie pasākumi, lai palīdzības un atbalsta minimums cietušajiem tiktu nodrošināts. Reālajā dzīvē noziedzīgā nodarījumā cietušajai personai ir visai sarežģīti saņemt radītā kaitējuma taisnīgu atlīdzinājumu. Kaut arī pastāv iespēja pretendēt uz valsts kompensāciju, tomēr tā ir pieejama tikai cietušā procesuālo statusu ieguvušai personai un tikai likumā noteiktajos gadījumos. Pat ja šī kompensācija tiek izmaksāta, tās apmērs ir ierobežots. Noziedzīgo nodarījumu paveikusī persona bieži vien izvairās vai arī nav spējīga segt cietušajai personai radītos zaudējumus. Latvijas Republikas Kriminālprocesa likumā par cietušo personu tiek uzskatīta persona, kurai ar procesa virzītāja lēmumu piešķirts cietušās personas kriminālprocesuālais statuss un līdz ar to ēnā paliek tie cietušie, kuriem ar noziedzīgo nodarījumu radīts kaitējums, bet tie atteicās no cietušās personas procesuālā statusa vai tas netika piešķirts. Visai izplatīta parādība, ka cietušie vispār neziņo par notikušo noziedzīgo nodarījumu, uzskatot, ka tam nav jēgas, jo nodarītais kaitējums tāpat netiks novērsts. …
2013. gada 1.aprīlī stājās spēkā apjomīgi grozījumi Latvijas Republikas Krimināllikumā un Latvijas Republikas Kriminālprocesa likumā, kas ieviesa būtiskas izmaiņas Latvijas kriminālsodu sistēmā.Tika definēti jauni kriminālsoda mērķi - ne tikai sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu un aizsargāt sabiedrības drošību, bet arī atjaunot taisnīgumu, resocializēt sodīto personu un atturēt citas personas no noziegumu izdarīšanas.(Bičkovičs I. Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma jaunās redakcijas komentāri [tiešsaiste]. Juristavards.lv portāls.19.03.2013.[atsauce 10.04.2016.].Pieejas veids:http://www.juristavards.lv/doc/255473-grozijumi-kriminalprocesa-likuma-un-kriminallikuma-grozijumu-ietekmetas-izmainas-kriminalprocesa-praktiskaja-norise/). Daudzus gadus kriminālprocesa centrālā persona bija likumpārkāpējs. Tas ir izskaidrojums ar „mantojumu”, ko Latvija saņēmusi no bijušās Padomju Savienības: tiesību normas, kas bija radītas totalitāras valsts vajadzībām un izteikti represīva sodu sistēma. (Luksa M. Brīvības atņemšana nav ne vienīgais, ne galvenais sods [tiešsaiste]. LV.LVportāls,01.09.2014.[atsauce10.04.2016.].Pieejasveids:http://www.lvportals.lv/print.php?id=265448). Mainoties valsts iekārtai un situācijai pasaulē, priekšplānā izvirzās jautājumi, kas saistīti ar cilvēktiesību ievērošanu un personas tiesībām uz aizsardzību no kaitīgajām sekām, kuras rada noziedzīgie nodarījumi. Līdz ar to arvien vairāk tiek runāts, ka gan teorijā, gan praksē būtu nepieciešams pienācīgu uzmanību veltīt noziedzīgajā nodarījumā cietušās personas vajadzībām un tiesībām. Pētījuma mērķis: izzināt, kā tiek izprasts kaitējuma atlīdzinājums noziedzīgajā nodarījuma cietušajai personai Latvijā.
