Civiltiesiskā attiecība ir starp civiltiesību subjektiem pastāvoša tiesiskā attiecība, kuras sastāvdaļas ir subjektīvā tiesība , no vienas puses, un tai atbilstošs subjektīvais pienākums, no otras puses.
Civiltiesiskajām attiecībām var būt gan mantisks, gan nemantisks raksturs, atkarībā no tā vai civiltiesiskās attiecības priekšmets ir naudā novērtējams vai ir nemantisks izpildījums. Pārsvarā civiltiesiskās attiecības rodas un pastāv sakarā ar ražošanas līdzekļu, patēriņa priekšmetu un citu materiālo labumu piederību, apgrozību un izlietošanu.
Vēl civiltiesības var iedalīt atkarībā no tā, starp kādiem subjektiem šīs attiecības pastāv:
-)absolūtas-vienā pusē zināms noteikts subjekts, kas ir tiesīgā persona. Savukārt otrā pusē ir daudz citu subjektu, t.i., nenoteikts personu loks. Šīm nenoteiktajām personām absolūtajās civiltiesiskajās attiecībās ir uzlikts pasīvs pienākums atturēties no tiesīgās personas tiesību aizskaršanas. Kā piemēru absolūtai civiltiesiskai attiecībai var minēt īpašuma tiesības
-)relatīvas- katrā pusē ir precīzi noteikts vai vismaz nosakāms civiltiesisko attiecību subjektu skaits. Tiesīgai personai visā civiltiesiskās attiecības pastāvēšanas laikā ir zināmas tās personas, kurām jāpilda attiecīgais pienākums. Pie tam pienākums relatīvajās civiltiesiskajās attiecībās galvenokārt izpaužas pozitīvu darbību veikšanā. (piem., Samaksāt preces cenu sakarā ar pirkuma līgumu). Relatīvas civiltiesiskas attiecības ir saistību tiesību attiecības, kā arī attiecības, kas rodas sakarā ar cilvēka garīgā darba rezultātu izmantošanu.…
