Eitrofikācija ir process, kurā, ūdenstilpnēs ieplūstot pārāk daudz organiskajam piesārņojumam, tiek veicināta aļģu vairošanās jeb aļģu ziedēšana, kas samazina ūdenī izšķīdušā skābekļa daudzumu. Tas ietekmē ekosistēmu un var to pilnībā izmainīt. Šis process ir novērojams arī Baltijas jūrā, tāpēc vēlos izteikt savas domas par eitrofikācijas cēloņiem, sekām un iespējamiem šīs problēmas risinājumiem.
Eitrofikācijas galvenie izraisītāji ir divas vielas – slāpeklis (N) un fosfors (P). Jūra tiek pārsātināta ar šīm vielām, izraisot aļģu ziedēšanu. Aļģēm sadaloties, tiek patērēts ūdenī esošais skābeklis, tāpēc tā sāk pietrūkt citiem ūdens dzīvniekiem. Katru gadu Baltijas jūrā nonāk aptuveni 1 milj. tonnu slāpekļa un 35 tūkst. tonnu fosfora. Baltijas jūrā šobrīd ir 4 reizes vairāk slāpekļa un 8 reizes vairāk fosfora nekā 90-to gadu sākumā. Vairums šo barības vielu Baltijas jūrā nonāk no šādām upēm – Ņevas, Nemūnas, Daugavas, Vistulas un Oderas. 2000. gadā no šīm upēm Baltijas jūrā nonāca aptuveni 660 tūkst. tonnu slāpekļa un 28 tūkst. tonnu fosfora. …
