Latvijas tiesību vēsture

Jaunizveidotās LR tiesu iekārtas un procesuālo tiesību pamatus noteica Latvijas Tautas Padomes 1918.g. 6.12. pagaidu nolikums Par Latvijas tiesām un tiesāšanas kārtību. Tiesu iestādes tika pārņemtas no vācu okupācijas pārvaldes Latvijas tieslietu ministrijas kompetencē, kurai tika uzdots organizēt Latvijas tiesas atbilstoši vajadzībām vietas un skaitā ziņā.
Tiesu vara pieder: 1) pagastu ties. 2) mierties, 3) apgabalties, 4) tiesnešu palātai, 5) senātam kā kasācijas instancei.
1) Pagasta tiesas paredzēja atjaunot, no to kompetences izņemot krimināllietas. Pagasta tiesā izskatāmo civilprasību summu naudas inflācijas dēļ paaugstināja līdz 300 rubļiem.
Pagasta tiesām no `1922 g. 1.01. tika noliegts pieņemt izspriešanai jaunas civilprasību un mantojumu lietās. Šis lietas tika nodotas mieru tiesu un apgabaltiesu piekritībā’.
2) Par pārsūdzībās instanci pagasta tiesai noteica miera tiesu, kuras sēdē vajadzēja pieaicināt 2 pagasta tiesu priekšsēdētājus, likvidējot zemnieku virstiesu, jo LR pagasta tiesām bija pakļauti visi pagasta iedzīvotāji neatkarīgi no to agrākās kārtas piederības. Krimināllietas,kuras iepriekš bija pagasta tiesu kompetencē, turpmāk nodeva miertiesniesim. Miertiesniesis izsprieda arī civillietas par summu līdz 1500 rubļiem, izņemot tās, kuras bija pagastu tiesu kompetencē. Nolikums likvidēja miertiesniešu sapulci kā otro miera tiesas instanci, nosakot 3) apgabala tiesu par apelācijas tiesu miera spriedumiem un par pirmās instances tiesu lietām, kas pārsniedza miertiesnieša kompetenci. 4) tiesu palātai tika saglabāta iepriekšēja kompetence kā apelācijas instancei uz apgabaltiesa lēmumiem. 5) Latvijā tika nodibināta arī kasācijas tiesas instance- Senāts, paredzot tajā izveidot civillietu, krimināllietu un administratīvo lietu nodaļas.…