Administratīvās tiesības (objektīvā nozīmē) ir visu to tiesību normu kopums, kas noregulē publisko iestāžu iekārtu un darbību, amatpersonu kompetenci, valsts un pašvaldību darbinieku tiesisko stāvokli ,kā arī pilsoņu publiskos pienākumus un tiesības. Administratīvās tiesības subjektīvajā nozīmē sastādās no tiem juridiskajiem pienākumiem un tiesībām, kas uz objektīvo administratīvo tiesību pamata piekrīt publiskajām iestādēm, viņu darbiniekiem un pilsoņiem vai pilsoņu grupāmviņu attiecībās pret publiskajām iestādēm (vai īstenībā pret valsti un pašvaldībām)
Administratīvo tiesību zinātne ir teorētiska disciplīna, kuras galvenais pētāmais objekts ir administratīvās tiesības. Bez pašām administratīvajām tiesībām administratīvo tiesību zinātne pēta un analizē viņas novadā ietilpstošos tiesiskos jēdzienus un tiesiskos principus, kā arī aplūko tiesiskos institūtus un pēta to būtību. Beidzot administratīvo tiesību zinātne aplūko un pētaarī pašu publisko administrāciju jeb administratīvo darbību kā tādu, tomēr ne no tehniskās puses, bet gan no juridiskās puses, t.i., par cik šī darbība noregulēta ar tiesībām un pati izpaužas tiesiskos aktos.…
