Krimināllikuma1 (turpmāk arī- KL) 320.pants, kurš paredz atbildību par kukuļņemšanu ir nostiprināts KL Sevišķās daļas 24.nodaļā- „Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā”. Ar KL 320.panta piemērošanu saistītās problēmas saskatu, likuma panta terminu lietojumā, kuru saturu nākas meklēt ārpus Krimināllikuma regulējuma, tāpat problēmas ir saskatāmas minētā panta sodu politikas veidošanā, kam piekrīt arī likumdevējs izstrādājot kārtējo likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā”, kurā ir paredzēts būtiski mainīt gan soda mēru par šo noziedzīgo nodarījumu, gan precizēt atsevišķus terminus. Tēmu uzskatu par aktuālu, jo iepazīstoties ar tiesu infoemācijas sistēmā2 pieejamajiem statistikas datiem, secinu, ka ar katru gadu pieaug to personu skaits, kuri nostiesāti saskaņā ar KL 320.pantu. Tā piemēram, pēc minētā panta 2005.gadā notiesātas 25 personas, 2006.gadā- 26 personas, 2007.gadā- 23 personas, savukārt 2008.gada- 28 personas.
Saskaņā ar KL 320.panta pirmajā daļā sniegto kukuļņemšanas jēdzienu, ar kukuļņemšanu jāsaprot kukuļa pieņemšanu, tas ir, materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu, to piedāvājuma apzināti prettiesisku pieņemšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona pati vai ar starpnieku, par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja vai kukuļa piedāvātāja, vai citas personas interesēs, izmantojot savu dienesta stāvokli.…
