Visa iepriekš aplūkotā sodu sistēmas attīstība liecina par to, ka notiek pakāpeniska atbrīvošanās no cietsirdīgiem soda veidiem. Tiesnesis Juris Stukāns norāda uz to, ka arī šī brīža Latvijas Krimināllikums un sodu sistēma ir barga, salīdzinājumā ar citām valstīm.14 Tātad, citas valstis ir gājušas vēl uz priekšu, radot sodus un attīstot to sistēmas par labu humānākām idejām. Manuprāt, ja Latvija realizētu ideju par 1933. gada Sodu likuma piemērošanu mūsdienās, tas būtu degradējošs solis Latvijas kopējā attīstībā.
Tāpat sodu sistēma būtu nesavienojama ar Latvijas starptautiskajām saistībām, kas cita starpā uzliek par pienākumu ievērot rietumu pasaulē atzītās cilvēktiesības. Būtu jāatzīmē, ka agrāk esošu sodu veidu ieviešanas iespējamība ir apspriesta nesenā pagātnē. Tā piemēram, 2015.gadā Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns pauda uzskatu par nepieciešamību atjaunot nāvessodu, kas raisīja plašu rezonansi un sašutumu sabiedrībā. Eiropas Parlaments stingri nosodīja šos izteikumus norādot, ka nāvessods nav savienojams ar vērtībām, kuras respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu.15 Domāju, ka līdzīgas diskusijas izvērstos, ja Latvija mēģinātu ieviest 1933.gada sodu sistēmu vai tās elementus, piemēram, spaidu darbus.…
