-
Latvijas Republikas civillikums
Nr. | Chapter | Page. |
Ievads | 3 | |
K.Ulmaņis un 1934.gada apvērsums | 4 | |
1937.gada civillikums | 11 | |
Secinājumi | 14 | |
Izmantotā literatūra | 15 |
Secinājumi
1.Kārļa Ulmaņa personība ir saistīta ar virkni notikumiem Latvijas brīvvalsts pastāvēšanas laikā līdz Padomju okupācijai.
2.Kā iemesls valsts apvērsumam ir tas, ka pārvaldes efektivitātes palielināšanai bija vajadzīgas izmaiņas un reformas.
3.Visaktīvāk apvērsuma sagatavošanā un pārmaiņu plānošanā piedalījās tieši Latvijas Zemnieku Savienības pārstāvji.
4.K. Ulmaņa apvērsums bija prettiesisks un tas pārkāpa Latvijas Republikas Satversmi.
5.Izmaiņas valsts pārvaldē var raksturot kā Ulmaņa patvarīgu valsts pārvaldes pārņemšanu savās rokās un tādas pārvaldes izveidi, kāda bija raksturīga tā laika Itālijai un Vācijai.
6.Likumdošanas vara piederēja valsts vadonim un kā pārvaldes orgānus Ulmanis izveidoja kameru sistēmu.
7.Līdz ar apvērsumu demokrātiskā valsts iekārta mainījās uz absolūti autoritāru.
8.Civillikuma izstrāde bija vērienīgs un vēsturiski nozīmīgs likums, kurā tika apvienota latviskuma un Latvijas valstiskuma principi.
9.Civillikuma veidotājs tiek uzsvērts tā laika tieslietu ministrs Hermanis Apsītis.
10.Civillikumā ir iekļautas ģimenes tiesības, mantojuma tiesības, lietu tiesības un saistību tiesības, kuras ir sīki reglamentētas un izskaidrotas atbilstoši valsts dzīves pamatprincipiem.
…
Apvērsumu netieši sekmēja arī sociāldemokrātu darbība Saeimā. Viņi vienmēr bija skaitliski lielākā deputātu grupa visās četrās Saeimās (Saeimas frakcija), bet ļoti reti piedalījās valdību veidošanā, lai nebūtu atbildīgi par valdību neveiksmēm un nezaudētu savus vēlētājus. Tādēļ viņu frakcija lietišķas darbības vietā parasti nodarbojās tikai ar valdības kritizēšanu. Liela nozīme apvērsuma izraisīšanā bija arī otrās lielākās partijas – Zemnieku savienības popularitātes kritumā un tās līdera K. Ulmaņa bažām par ietekmes zaudēšanu, jo valdonīgais raksturs viņam traucēja iegūt Saeimas vairākuma uzticību gan Valsts Prezidenta amata iegūšanai, gan daudzās citās situācijās. Tautā bija neapmierinātība ar politiķu ķildām, bet tautas aktivitāte 4. Saeimas vēlēšanās liecināja, ka uzticība valsts iekārtai un Saeimai kopumā nebija zudusi.
