Ikviens cilvēks ir dažādu grupu – gan lielāku, gan mazāku – dalībnieks. Viņš apjauš savu piederību šīm grupām, darbojas šo grupu ietvaros. Vispār ārpus grupām cilvēka dzīve nav iedomājama, jo ikvienu cilvēku var pie kaut kā klasificēt pat tad, ja viņš visu mūžu nodzīvo izolētībā. Grupu sociālā realitāte ir kā teātra skatuve, uz kuras cilvēks sacer savas dzīves scenāriju un to nospēlē. Tikai iekļaujoties kādā grupās, indivīds kļūst par personību. Proti, viņam rodas mijiedarbība ar pārējo grupu, piedaloties to dzīvē un darbībā, un cilvēks pieņem sevī grupas normas, vērtības un uzvedības standartus. Pašas tuvākās grupas cilvēkam ir dotas jau no dzimšanas, tās ir dažādas mazās grupas, proti, ģimene un citi radinieki, arī tuvāko draugu pulciņš. Cilvēks vienmēr ir daudzu un dažādu grupu loceklis.
Cilvēki apvienojas grupas, pirmkārt, lai apmierinātu savu vajadzību pēc saskarsmes, pēc cilvēciskiem kontaktiem, pēc piederības. …
