-
Baltijas vietējo likumu kopojums
1826. gadā, kad Krievijā sāka valdīt cars Nikolajs I, likumu kodifikācijas darbu reorganizēja. Pie cara personiskās kancelejas nodibināja tiesību kodifikācijas nodaļu (2. nodaļa).
Kodifikācijas nodaļa izraudzīja kodifikatoru no sevišķi uzticamo Baltijas vācu juristu vidus. Tas bija Vidzemes hoftiesas viceprezidents Reinholds Samsons fon Himmelstjerns (1778 – 1858), kas labi prata visas vietējās valodas. Viņš bija studējis Leipcigā tiesu zinātnes un filozofiju, strādājis Vidzemes bruņniecības orgānos, bijis Vidzemes konsistorijas asesors, Tērbatas apriņķa zemes tiesnesis un Vidzemes hoftiesas prezidents (1851 – 1855), kā arī Vidzemes landrāts (1827 – 1855). Samsons fon Himmelstjerns savā laikā bija aktīvi piedalījies Vidzemes zemnieku “brīvlaišanas” likuma izstrādāšanā un rediģēšanā.
Samsonam fon Himmelstjernam uzdeva sastādīt pilnīgu Baltijas vietējo likumu krājumu. Dažādos Baltijas apvidos pastāvošās tiesību normas bija jāatrod, jāizraksta un jāsakārto pēc tiesību institūtiem kopējā sistēmā.
Samsons fon Himmelstjerns izmantoja ne tikai kodifikācijas nodaļā iesūtītos materiālu krājumus, bet arī personiski apbraukāja Baltijas novadus, lai iepazītos ar tiesību īpatnībām uz vietas, it sevišķi ar vietējām parašu tiesību normām.…
Jau 18. gadsimtā pēc Baltijas novada pievienošanas Krievijas impērijai vietējā vācu muižniecība un pilsētu birģeri mēģināja savas gadsimtos iegūtās tiesības un privilēģijas apkopot un kodifikācijas ceļā nostiprināt. Baltijas guberņās vēsturiski bija izveidojušās dažādas tiesības. Atsevišķos apriņķos un pilsētās pastāvēja atšķirīgi tiesību institūti. Visas šīs tiesības bija izkaisītas pa dažādiem likumkrājumiem, statūtiem, patentiem, rezolūcijām, atsevišķu privilēģiju rakstiem, u.t.t., gan oficiālos, gan privātos izdevumos.
