Tas nozīmē, ka noteiktos apstākļos tiesību avots var būt arī tiesu prakse. Satversmes tiesas spriedumi nav īsti pieskaitāmi ne pie tiesu prakses, nedz arī pie precedentu tiesībām. Pie tiesu prakses tos nevar pieskaitīt to vispārsaistošā rakstura dēļ. Savukārt Satversmes tiesas spriedumus par precedentiem dēvēt ir nekorekti, jo precedents ir "valsts iestādes lēmums konkrētā lietā, kuru pieņem par pamatu citu, analoģisku lietu izlemšanai", bet Satversmes tiesa ar saviem spriedumiem risina abstraktus normu kolīziju gadījumus, to saistošais raksturs neattiecas uz līdzīgu gadījumu risināšanu. Tādējādi Satversmes tiesas spriedumu skaidrojošā daļa drīzāk līdzinās oficiālajam iztulkojumam, jo to veic iestāde, kas ir uz to pilnvarota ar likumu.
…
