Starptautiskās privāttiesības ir tiesību disciplīna, kas reglamentē civiltiesiska rakstura tiesiskas attiecības ar ārvalstu elementa līdzdalību.1 Tieši ārvalstu elementa klātbūtne ir tā galvenā atšķirība, kas nošķir starptautiskās privāttiesības no valsts un citām tiesību nozarēm. Starptautiskās privāttiesības reglamentē kā materiālās, tā nemateriālās civiltiesiskās attiecības, kurās izpaužas ārvalstu elements, tā, piemēram, jautājumus, kas saistās ar starptautisko tirdzniecību starp dažādiem uzņēmumiem, starptautiskajiem kravu pārvadājumiem pārvedot preci no vienas valsts uz citu, slēdzot laulības starp dažādu valstu pilsoņiem, adoptējot bērnu no kādas ārvalsts, saņemot mantojumu no citas valsts pilsoņa, arī šodien aktuālākā izpausme– Latvijas iedzīvotāju došanās peļņā uz ārvalstīm.
Ārvalsts elements var būt subjekts, objekts, juridiskais fakts. Starptautisko privāttiesību ārvalsts elements saistīts ar vienu no šiem faktoriem. Ārvalstīs ir visas tās teritorijas, kuras neietilpst tiesas valsts teritorijā. Ar tiesas valsti saprot to teritoriju, kurā pastāv viens un tas pats tiesiskais regulējums, kas piesaistīts tai tiesai, kura izskata vai varētu izskatīt attiecīgo lietu.…
