-
Latvijas un Francijas tiesu sistēmas salīdzinājums
Evaluated!
XX gadsimta laikā tiesu prakse tiesību normu radīšanā ir piedzīvojusi nozīmīgu evolūciju sakarā ar tiesiskuma nostiprināšanos, normu izplatīšanu un pieaugošo prasību pēc tiesas. Lai kādas arī būtu augstāko tiesu juridiskās tradīcijas, šī mūsu sabiedrībai kopīgā evolūcija tās ir novedusi pie tiesību radīšanas, reizumis cenšoties īstenot konsekventu politiku tiesu prakses jomā. To tradicionālā likuma skaidrotāju un normu sarga loma ir pārtapusi par plašāku vispārējas nozīmes misiju – likt attīstīties tiesībām, pielāgot tās un unificēt tiesu praksi.
Aizsākoties jaunajiem laikiem, parādījās aizvien komplicētākas tiesību sistēmas – pieauga pārsūdzēšanas veidu skaits, tika izveidotas augstākās tiesas vai suverēnas tiesas. Augstākās tiesas institūcija nav mantota no romiešu tiesībām. Tās saknes rodamas feodālajās tiesās, Anglijas karaļu un Francijas karaļu Curia regis. Karaļa Henrija II valdīšanas laikā Anglijā, XII gadsimta otrajā pusē, Curia regis sāka noturēt specializētas sēdes, un juristi karaļa vārdā sprieda tiesu Vestminsterā vai izbraucot uz grāfistēm. Paralēli King’s Bench parādījās Court of common pleas un Exchequer – karaļa tiesas, kurām piesaistīts komplicēts tiesu tīkls.…
Francijas tiesu sistēma Pastāv vairākas tiesu kategorijas, kuras sauc par jurisdikcijām un kuras ir organizētas divās lielās kārtības, tiesas kārtībā un administratīvā kārtībā, ņemot vērā izskatāmo prasību raksturu, to nozīmību vai tiesībpārkāpuma smagumu. Tiesiskā kārtība : civiltiesas, administratīvā kārtība Ja rodas neskaidrība par to, kuru tiesisko kārtību – tiesas vai administratīvo – piemērot, kompetento tiesu nozīmē Konfliktu tiesa. Tāpat kā Latvijas tiesu sistēmā, arī Francijas tiesu sistēmā pastāv kasācijas un apelācijas tiesas. Latvijas tiesu sistēma Tiesu sistēmu Latvijā veido visas valstī pastāvošās tiesas kopumā, proti, rajonu (pilsētu) tiesas, apgabaltiesas, Augstākā tiesa un Satversmes tiesa. Civillietas, krimināllietas un administratīvās lietas Latvijā izskata 42 tiesā, kuras sadalītas trīs līmeņos – 35 rajonu (pilsētu) tiesas, sešas apgabaltiesas un Augstākā tiesa. Organizatorisko saistību izpratnē tiesas savā starpā ir saistītas kā tiesu sistēmas dažādu posmu institūcijas. Tiesas, kas apvienotas vienā tiesu sistēmas posmā, ir apveltītas vienādām tiesībām, un tām ir vienāda kompetence, pie tam kompetence saprotama plašā nozīmē, ietverot sevī visu tiesas darbības daudzpusību un nevis tikai tiesības izskatīt lietu pirmajā instancē. Tiesu sistēmai ir raksturīga ne tikai saikne starp tiesu posmiem, bet arī funkcionālā saikne, kas pamatojas uz to, ka katrs tiesa izpilda vienu vai vairākas tiesu funkcijas- pirmās instances, apelācijas vai kasācijas instances tiesu funkcijas.
