Baltijas jūras lielākā problēma piesārņojums.
Plašāk Baltijas jūra tika izzināta un tās nozīme apjausta, sākot ar viduslaikiem, kad pa to kuģoja vikingi tirgodamies un karodami.
2. pasaules kara beigu gados Baltijas jūra kļuva par kapu daudziem tūkstošiem bēgļu, kuru laivas nogremdēja torpēdas.
Iemesls
Baltijas jūra ir sekla, taču tās gultne ir ļoti nelīdzena, ar krasiem pacēlumiem un kritumiem, dziļiem baseiniem un seklumiem. Seklums nozīmē, ka jūras piesārņojums ir vēl bīstamāks, ļaujot ūdens apmaiņas dēļ izšķīst jūrā nonākušajām kaitīgajām un barības vielām, kas bieži vien ir pamats tam, ka pārlieku savairojas aļģes, kas ātri iet bojā un sadaloties patērē daudz skābekļa, tādā veidā nomācot citas dzīvās būtnes.
Ekoloģisko situāciju nosaka arī tas, ka lielākajā daļā valstu Baltijas jūras krastos ir attīstīta rūpniecība un lauksaimniecība.…
