Prezidentālās republikās (piem., ASV, Argentīna, Krievija, Brazīlija) apstāklis, ka prezidentu ievēl visas tautas vairākums viņam deleģē savas varas lielāko daļu, nozīmē lielas varas koncentrāciju vienās rokās. Ja prezidentam izdodas pietiekami adekvāti atspoguļot tautas vairākuma vēlmes, tad, realizējot šīs tiesības, viņš spēj nopietni ietekmēt nacionālo interešu īstenošanu. Šā iemesla dēļ, kā arī pateicoties tam, ka izpildvaru ievēl uz konstitūcijā fiksētu laiku, prezidentālā valdīšanas forma kļūst par nopietnu sabiedrības politiskās stabilitātes garantu. Tomēr jāatzīst, ka tāda veida stabilitāte var arī neizveidoties, jo, šai valdīšanas formai esot, vienmēr pastāv ievērojama izpildvaras un likumdošanas varas konflikta varbūtība.
Tās galvenā pazīme ir valdības atbildība ne tik daudz parlamentam, cik valsts galvai - prezidentam. Klasiskajā prezidentālās valdīšanas tipā valsts galva un valdības galva ir viena persona. Valdību (kabinetu) veido prezidents, viņš arī vada un pēc savas vēlēšanās var atcelt jebkuru ministru. Raksturīgi, ka prezidentu vēlē vistautas balsošanā, nevis parlamentā. Prezidents ir apveltīts ar plašām pilnvarām un vada plašu administratīvo instanču loku valstī.…
