Tiesību normas tiek ņemtas no tiesību avotiem. Viena daļa no tiesību avotiem satur vispārsaistošas tiesību normas, pie šiem tiesību avotiem tad arī pieder normatīvie tiesību akti, kā arī tiesību principi un tiesību paražas, taču tā kā Latvijā rakstītiem tiesību avotiem tiek iedalīta īpaša vieta, normatīvie akti tiek uzskatīti par pamatavotiem, bet tiesību principi un tiesību paražas par papildus avotiem. Kā palīgavoti ir tiesu prakse, doktrīna, gan arī citi avoti, kas kā argumenti tiek izmantoti, lai pieņemtu kvalitatīvus lēmumus.
Tiesību avots ir speciāls juridisks termins tiesību ārējo formu apzīmēšanai, tas, no kurienes var „uzzināt” tiesību normu saturu. Tiesību avots norāda ar kādiem paņēmieniem valsts izskata iedzīvotāju gribu normatīvajos aktos. Tiesību avoti ir tiesību ārējā forma, un Latvijā, līdzīgi kā visās romāņu- ģermāņu tiesību sistēmās, tie galvenokārt ir normatīvie akti.1
Jēdziens „normatīvs tiesību akts” ir ļoti plašs.…
Normatīvais akts, galvenie normatīvie akti Latvijas Republikā, normatīvo aktu hierarhija un satversmes tiesas funkcijas šīs hierahijas nodrošināšanā Normatīvajiem aktiem ir raksturīgas šādas pazīmes, pirmkārt, tie ir juridiski akti, kas satur valsts noteiktu vispārēja rakstura obligātu priekšrakstu par cilvēku vai iestāžu nepieciešamo uzvedību (darbību vai bezdarbību). Šī pazīme normatīvos aktus atšķir no tiem sabiedrisko organizāciju aktiem, kas tiesību normas nesatur. Otrkārt, normatīvo aktu spēks attiecas nevis uz konkrētu attiecību, bet gan uz to vai citu sabiedrisko attiecību veidu. Treškārt, atšķirībā no tiesību normu piemērošanas aktiem, kam ir individuāla nozīme, normatīvie akti ir adresēti jebkuram sabiedriskās attiecības subjektam un var tikt piemēroti vairākkārtīgi. Galvenie tiesību avoti Latvijā (likumi un likumpamatotie normatīvie akti). Normatīvie akti ir tiesību jaunrades rakstveida akti, ko izdod kompetentas valsts iestādes un kas satur tiesību normas (vispārobligātas uzvedības noteikumus). Likumi ir likumdošanas iestādes (Latvijā- Saeimas) izdoti normatīvie akti ar vislielāko juridisko spēku. Tie izsaka vēlētāju gribu un tiek izdoti LR Satversmē noteiktā kārtībā un regulē svarīgākās sabiedriskās attiecības valstī. Latvijas likumdošanā ir sastopami vismaz četri dažāda līmeņa normatīvie akti, kas nosaka normatīvo aktu hierarhiju, to juridisko spēku laikā, telpā un attiecībā uz personām. Tie ir: 1) Latvijas Republikas Satversme, 2) LR likums „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību”, 3) LR Saeimas rullis, 4) LR Ministru Kabineta administratīvo aktu procesa noteikumi
