Mūsu pētījumam izvēlētais temats „Pierādīšanas īpatnības un problēmas lietās par izvarošanu”, ir aktuāls ne tikai mūsu valstī, bet arī visā pasaulē. Kā liecina statistika, katru gadu Latvijā par izvarošanu policijai ziņo aptuveni no 100 līdz 120 upuri, taču, pēc ekspertu domām, patiesais seksuāli izmantoto personu skaits ir vismaz divtik vai pat trīstik liels1, jo vairākuma gadījumos cietušie neziņo policijai par izvarošanas faktu sabiedrības aizspriedumu dēļ, gan arī bailēs no iespējamā izsmiekla (it īpaši vīrieši, jo sabiedrībā pastāv uzskats, ka „vīrieši neraud un paši tiek ar visu galā”).
Izvarošana ir viens no bīstamākiem dzimumnoziegumiem, kas ir pretrunā ne tikai krimināllikuma, tikumības un morāles normām, bet arī vispārpieņemtajai seksuālajai kultūrai attiecībās starp vīrieti un sievieti. Tā vienmēr ir saistīta ar rupju cietuša pazemošanu, apdraud dzimumneaizskaramību un var būt saistīta ar kaitējuma nodarīšanu veselībai un gandrīz visos gadījumos - stipras psihiskas traumas sagādāšanu.
Pētījuma apjoma ierobežotības dēļ, uzmanība vairāk tiks pievērsta nevis izvarošanai kā tādai, bet problemātikai, kas ir saistīta ar izvarošanas fakta pierādīšanu, jo izvarošanas lietās īpaši svarīga nozīme ir izmeklēšanas darbību veikšanas savlaicīgumam.…
