Lai gan tiesību jēdzienu mēdzam uzskatīt par universālu, vienprātīgu un uz visiem vienādā mērā attiecinošu, tā traktējums vēstures gaitā ir bijis izteikti ļodzīgs un pakļauts tādiem faktoriem kā valdnieku interesēm, sociālajiem procesiem un gluži neapstrīdamai liekulībai. Senie romieši izveidoja jēdzienu dabiskās tiesības un formulēja nostādni, ka visi cilvēki neatkarīgi no to sociālā stāvokļa ir dzimuši ar vienādām tiesībām, taču paši tolaik paļāvās uz vergu darbu. Līdzīga situācija vērojama ASV 18. gadsimtā – Tomasam Džefersonam, vienam no valsts konstitūcijas un slavenās frāzes „All men are created equal” (Visi cilvēki ir vienlīdzīgi) autoram pašam bija aptuveni 200 beztiesisku vergu.
Lai izskaidrotu šādu traģikomisku paradoksu, jācitē Džordža Orvela alegorija „Dzīvnieku ferma”: „Visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet daži ir vienlīdzīgāki.”
Taču ironiskais teiciens vairs nav viegli attiecināms uz mūsdienām. Gadsimtu gaitā tiesību jēdziens tomēr ir mainījies uz labo pusi, un mēs patlaban dzīvojam pasaulē, kurā ir skaidri noteiktas cilvēktiesības1 un par katras valsts pienākumu padarīta to nodrošināšana.…
