Neatgriezeniski sevi pieteicis 21. gadsimts.
Teorijā un izglītības praksē ienāk jauni termini – „ paradigmu maiņa”, „ tirgus attiecības izglītībā’’, „klientu un patērētāju un izglītības pakalpojumu sniedzēju attiecības ‘’, „haosa pārvaldība izglītībā”, „misijas un vīzijas formulēšana un īstenošana izglītībā”.
Visā izglītības sistēmā ienākušas jaunās paradigmas – skolēncentrētā izglītība, humānās un humanitārās izglītības, demokratizācijas paradigmas. Pedagogiem ir radusies iespēja veidot un attīstīt demokrātisku skolu, izmantot jaunas interaktīvas mācību metodes, kritiskās domāšanas stratēģijas ar ikviena izglītības procesa dalībnieka aktīvu un atbildīgu iesaistīšanos un līdzdalību dzīvei nepieciešamo intelektuālo, sociālo, ētisko un citu kompetenču apguvi. …
