Darba kārtības jēdziena definīciju Darba likums nedod. Taču tā izriet no vairākiem Darba likuma pantiem. Piemēram, Darba likuma 130.pants dod darba laika jēdzienu, ka darba laikā darbinieks veic darbu un atrodas darba devēja rīcībā, tas nozīmē, ka arī pakļaujas darba kārtības noteikumiem un darba devēja rīkojumiem. Arī darba līgums tiek uzskatīts pat noslēgtu, kad darba devējs un darbinieks ir vienojušies par darba līguma sastāvdaļām, tai skaitā arī par darbinieka pakļaušanos zināmai kārtībai. Tātad varētu teikt, ka darba kārtība ir zināma kārtība kādai, noslēdzot darba līgumu ar darba devēju, ir pakļauts darbinieks, kad un kā viņam jāstrādā, precizē kas jādara, kad ir pusdienas laiks, brīvdienas, atvaļinājums, nosaka ētikas normas un t. t. Respektīvi darbiniekam ir jāievēro tā kārtība, kāda uzņēmumā ir noteikta un pieņemta. Tas viss ir vienam mērķim, veikt darba organizāciju, uzlabot mikroklimatu darba kolektīvā un sekmēt uzņēmuma veiksmīgu darbību un attīstību.
Civillikuma 2182.pants nosaka, ka darbiniekam jābūt gatavam darīt darbu noteiktā laikā un izpildīt ar visu rūpību, saskaņā ar līgumu. Ja nav citādi norunāts, tad viņu pie tā saista darba devēja norādījumi.1 Komentējamā pantā ir vispārīgi regulēti galvenie darbinieka pienākumi darba veikšanai.…
