-
Starptautiskās privātās darba tiesības, ģimenes tiesības. Starptautiskais civilprocess, komercarbitrāža
| Nr. | Chapter | Page. |
| 1. | Starptautiskās privātas darba tiesības | 3 |
| 2. | Starptautiskais civilprocess | 6 |
| 3. | Starptautiskās komercarbitrāža | 8 |
| 4. | Starptautiskās ģimenes tiesības | 11 |
| Izmantotā literatūra | 17 |
Citās valstīs testaments var noteikt vairākus nosacījumus, lai mantinieki saņemtu mantojumu. Tāpat kā mantošana ar likumu, mantošana pēc testamenta rada problēmas ar trešās valsts tiesību nosūtīšanu atpakaļ un atsaukšanos uz tām.
Lai arī testaments pēc savas būtības ir civiltiesisku darījums, tam nevar piemērot vispārējus likumu kolīzijas principus, kas attiecas uz darījumiem. Daudzu valstu konfliktu normas šajā jomā ir obligātas. Tas nozīmē, ka likuma izvēles brīvība (pušu gribas autonomijas princips) neattiecas uz gribu, citiem vārdiem sakot, uz gribu pasūtīt īpašumu nāves gadījumā. Šīs konfliktu normas ir obligātas. Pēdējās dzīvesvietas likuma piemērošanas princips nosaka tiesību aktu izvēli, kas piemērojami testatora testamentārajai rīcībspējai, testamenta formai un tā anulēšanas aktam saskaņā ar NVS valstu civilkodeksiem. Turklāt testaments (kā arī tā anulēšanas akts) tiek uzskatīts par derīgu no formas viedokļa un tad, kad tas atbilst testamenta vietas likuma prasībām.
Pārrobežu mantojumiem piemērojamie noteikumi ir sarežģīti, jo noteikumi par tiesībām valstij izskatīt mantojuma lietu un piemērojamiem tiesību aktiem Eiropas Savienības dalībvalstīs atšķiras. Piemēram, ja Spānijas pilsonim ir piederējis nekustamais īpašums Latvijā, tad mantiniekiem būtu jāsaskaras ar problēmām, lai mantojumu saņemtu. Jo Latvijā likuma "Civillikums. Ievads" 16.pants nosaka, ka mantojuma tiesības uz mantojumu, kas atrodas Latvijā, apspriežamas pēc Latvijas likuma. Tas nozīmē, ka visos gadījumos, kad mantojuma atstājēja manta atrodas Latvijā, pat ja mantojuma atstājējs vai mantinieks nav Latvijas pilsonis vai tiem Latvijā nav pastāvīgas dzīvesvietas, mantojuma kārtošana notiek saskaņā ar Latvijas nacionālo regulējumu. Turklāt atbilstoši Civillikuma noteikumiem mantojuma tiesībās nav iespējama ārvalsts likuma piemērošana.
…
Ārzemju darba ņēmēju darba apstākļus daudzējādā ziņā nosaka publisko tiesību normas, kurām ir saistošs raksturs un kas ir mazāk humānas nekā vispārīgajos darba tiesību aktos un koplīgumos paredzētie nosacījumi. Praksē sakarā ar imigrantu atkarību no uzņēmējiem, izraidīšanas draudiem, valodas grūtībām, profesionālās apmācības trūkuma un citiem iemesliem viņu darba apstākļi ir vēl sliktāki (garākas darba nedēļas nekā vietējiem darbiniekiem, papildu darbs, brīvdienu nenodrošināšana utt.). Starptautiskais civilprocess - procesuālo jautājumu kopums, kas saistīts ar ārzemnieku un ārvalstu juridisko personu tiesību aizsardzību tiesā un šķīrējtiesā. Jēdzienam “starptautiskais civilprocess” ir nosacīts raksturs, jo tiesvedība notiek valsts teritorijā un saskaņā ar jebkuras valsts likumiem. Vairāk valstu ir modernizējušas savus arbitrāžas tiesību aktus un atbalstījušas tiesu praksi, un šķīrējtiesu iestāžu izvēle visā pasaulē tagad piedāvā savus pakalpojumus potenciālajiem klientiem. Pa to laiku dažās jurisdikcijās tiesas pašas cīnās pretī un mēģina piesaistīt starptautiskus strīdus no arbitrāžas Ģimenes tiesības, tāpat kā nevienu citu tiesiskā regulējuma jomu, raksturo ļoti būtiskas atšķirības starp dažādu valstu tiesību sistēmām. Tas ir saistīts ar faktu, ka nacionālajām īpatnībām un tradīcijām ir liela ietekme uz ģimenes attiecību regulēšanu. Šo attiecību regulēšanai ir gadsimtiem ilga vēsture. Tiesību normu attīstību, īpaši ģimenes tiesību jomā, ietekmē baznīca, reliģiskās dogmas. Tas izskaidro arī faktisko materiālo tiesību normu neesamību šajās starptautiskās apvienošanās jomās. Konfliktu normas šeit valda augstākās, taču tās attiecas tikai uz atsevišķu valstu likumiem. Pēdējos gados daudzpusējo un divpusējo līgumu, kas satur likumu kolīzijas normas, nozīme šajās jomās ir palielinājusies.
