Ideālā valsts tiesību filosofijā

Hēgelis uzskata, ka valsts ir cilvēces augstākais mērķis, kur atsevišķam indivīdam ir tikai momenta loma. Valsts nepastāv, lai cilvēkiem garantētu brīvību un tiesības. Valstij jāpārstāv cilvēku intereses. Cilvēkam attiecībā pret valsti ir jābūt padotam, lai saglabātu savu personu un īpašumu. Valsts iekārta ir gadsimtu attīstības produkts, tāpēc svešu iekārtu tauta nepieņems, lai cik laba tā būtu. Valsts iemieso pašus pavalstniekus, tāpēc katrai tautai ir tāda valsts, kādu tā pelnījusi.
- Hēgelis nav sajūsmā par tautu, apgalvojot, ka tautas vairākums ir bezformīga masa, kuras rīcība var būt tikai stihiska, nesaprātīga un tāpēc šausmīga. Katram nevar dot iespēju piedalīties valsts dzīvē. Pietiek ar to, ka katrs var izteikt savu viedokli.
- Valsts varas nedalāmības princips – nodala tikai funkcijas // ir tikai izpildvara un likumdevēja vara – monarhs ir abu varu vienotājs. Izpildvara nodrošina labklājību. Ierēdnis ir valsts dvēsele – viņiem jābūt gudriem, kompetentiem. Ierēdņi jākontrolē gan no augšas (augstākās institūcijas), gan no apakšas (kā Valsts kontrole). Ierēdņiem jānosaka tiesību maksimums, bet pavalstniekiem/iedzīvotājiem tiesību minimums. Parlamenta uzdevums ir nodrošināt saikni starp valsti un tautu. Deputātiem jāpārstāv tauta, nevis partijas. Partijas šķeļ tautu. Aicina visiem piedalīties vēlēšanās. Tauta ir tā daļa, kas pati nezina, ko tā grib.
Visu sociālo slāņu labklājība – valsts mērķis. Labklājība ir sasniedzama ar darba starpniecību. Darbs kā iztikas avots. Neviens nav svētāks par valsti. Valsts primārais pienākums – visiem cilvēkiem atrast darbu. Valsts nepārstāv neviena indivīda intereses konkrēti. Pārstāv visu pavalstnieku intereses. Veido interešu summu jeb kompromiss. No šīm premisām secina – tālāk valsts zina, ko darīt, pretēji indivīdam, kas ne vienmēr zina, ko grib.
Kāda valsts ir Hēgeļa sapnis? – Vācu konstiuticionālā monarhija. Pastāv varas dalīšana, bet uzstājās pret to, ko piedāvā Monteskjē. Runā vairāk par valsts varas funkciju sadalīšanu. Tiesu vara – izpildu varas kontrole vien ir. Tiesu vara ir atdalījusies no izpildvaras, nav radīta kā pret izpildvaru vērsts zars. Arī mūsdienās prezidentiem ir sava veida amnestijas. Valdīšanas vara – izpildvara, kas īsteno varu dzīvē.
…