-
Iekšdedzes dzinēja izplūdes gāzes
| Nr. | Chapter | Page. |
| Ievads | 5 | |
| 1. | Literatūras apraksts | 6 |
| 1.1. | Iekšdedzes dzinēja vēsture | 6 |
| 1.2. | Četrtaktu dzinējs | 7 |
| 1.3. | Divtaktu dzinējs | 9 |
| 1.4. | Dīzeļdzinējs | 9 |
| 1.5. | Dzinēja galvenās sistēmas | 10 |
| 1.6. | Iekšdedzes dzinēja galvenie raksturlielumi | 13 |
| 1.7. | Izplūdes gāzes | 15 |
| 1.8. | Skaidrojums par automašīnu gāzu izplūdes radīto siltumnīcefektu | 19 |
| 1.9. | Bioetanola ietekme uz atgāzu sastāvu | 19 |
| 1.10. | Biodīzeļdegvielas ietekme uz atgāzu sastāvu | 20 |
| 1.11. | Alternatīvā degviela | 23 |
| 1.12. | Emisijas samazināšanas ierīce | 25 |
| 1.12.1. | Katalizators | 25 |
| 1.13. | Gaiss - Fakti | 26 |
| 2. | Materiāli un metodika | 27 |
| 3. | Rezultāti un analīze | 28 |
| 3.1. | Benzīna motori | 29 |
| 3.2. | Dīzeļdegvielas motori | 31 |
| Secinājumi | 33 | |
| Ieteikumi | 34 | |
| Izmantotās literatūras pārskats | 35 |
Secinājumi
1. Literatūra par iekšdedzes dzinēju ir brīvi atrodama gan grāmatās, gan zinātniskajos žurnālos, gan internetā, tomēr kā informācijas iegūšanas pamatveids ir grāmatu resursu lietošana.
2. Hipotēze tika gāzta, jo pierādījās, ka benzīna dzinēji gaisā izlaiž vairāk CO2.
3. Dedzinot naftu, ogles un dabasgāzi, karstumā gaisā savienojas slāpeklis un skābeklis, veidojot gāzes – slāpekļa oksīdus.
4. Slāpekļa dioksīds stipri pazemina redzamību un piešķir pilsētas gaisam raksturīgu brūnu nokrāsu. Tā kaitīgā iedarbība galvenokārt saistīta ar elpošanu un augu bojājumiem.
5. Gāzes savienojas ar gaisā esošajiem ūdens pilieniem un veido skābes, kas lielā koncentrācijā var izraisīt apdegumus, nodarīt postījumu dabai, bojāt apģērbu, apavus, ēkas (izraisot kaļķakmens eroziju), veicināt dzelzs un tērauda koroziju.
6. Benzīna motori dot vairāk CO2 izmešus dabā nekā dīzeļdegviela.
7. Dzinēja tilpums un jauda būtiski ietekmē izplūdes gāzes.
…
ZPD par kuru dabūts 10, nenožēlosi, ja nopirksi. Jebkurš no mums ir pārvietojies ar automašīnu vai vismaz aizvests, bet neviens nepadomā, kas nāk ārā no automašīnas dzinēja, kādu kaitējumu izplūdes gāzes dot dabai un pašam cilvēkam. Iespējams, ka šī temata tēma ir bijusi aktuāla un pieņēmusies spēkā kopš tā laika, kad ikdienā tika lietotas automašīnas un citi transporta līdzekļi, kas patērē naftas izstrādājumus, tomēr pētot gaisa piesārņojumu 26 Eiropas pilsētās, konstatēts, ka no gaisa piesārņojuma mirst 2,6 reizes vairāk nekā no asins vēža, 4 reizes vairāk nekā no AIDS un 1,5 reizes vairāk, nekā iet bojā satiksmes negadījumos. Viens auto gadā vidēji izdala 800 kg oglekļa oksīda, arī svinu un patērē aptuveni 4 tonnas skābekļa. Iespējams, ka katram cilvēkam nav īsti skaidrs, kā automašīnu izplūdes gāzes ietekmē apkārtējo vidi un it īpaši – cilvēka veselību. Uzdevums bija uzzināt visu iespējamo par iekšdedzes dzinēju, kādas gāzes izdalās no iekšdedzes dzinēja, noskaidrot, kuri automašīnas modeļi ir videi draudzīgāki un dot ieteikumus kā varētu ierobežot toksiskās gāzes. Darba hipotēze: Ja automašīnai ir benzīna dzinējs, tad tās izplūdes gāzes ir mazāk kaitīgas videi. Mērķis: Noskaidrot, kuri automašīnas modeļi ir videi draudzīgāki un kuri tai ir kaitīgāki. Uzdevumi: 1. Apskatīt pieejamo literatūru par iekšdedzes dzinēju; 2. Izpētīt CO sastāvu dažādās markās, modeļos un dzinējos; 3. Izstrādāt ieteikumus, kā varētu samazināt izplūdes gāzes. Pētījuma metodes: 1. Teorētiskā – literatūras izpēte un analīze; 2. Praktiskais pētījums.
Pielikuma nav.
