Tiesību un morāles pretstats un kopsakars ir viens no pamatjautājumiem tiesību filosofijā. Pašu nozīmīgāko autoru vidū, kuri risinājuši tiesību filosofijas jautājumus, ir vācu filosofs Kants, kura mācībai, neapšaubāmi ir liela nozīme mūsdienās. Pretēji tam, cik plaši ir analizēti Kanta vispārfilosofiskie uzskati, Kanta tiesību teorija vēl nav pilnīgi skaidra. Īpaši tas attiecas uz Kanta dabisko tiesību problēmu. Tās risinājumu sevišķi apgrūtina Kanta filosofijas duālisms: no vienas puses viņš ir 18 gs. dabisko tiesību koncepciju ietekmē, no otras puses , cenšas vadīties no sava kriticisma pozīcijām. Tā dēļ arī Kanta filozofijas interpretētāji dalās divās daļās: vieni apgalvo, ka Kants ir saistījis tiesības un ētiku uz iekšējās būtības pamata; otri – ka Kants ir stingri nošķīris tiesības un morāli vienu no otra. Kants savu koncepciju sāk ar tiesību ideju (taisnību), kuru cieši saista ar dabiskajām tiesībām. Taisnīgums Kanta izpratnē ir kategoriskā imperatīva prasība (ētika) un tā sakņojas morālē. …
