1901.gadā francūžu arheoloģijas ekspedīcija Elmā (uz austrumiem no Babilonijas) atklāja ķīļu rakstiem noklātu bazalta stabu. Tas bija senākā likuma kopojuma uz zemes atklājums. Likumu kopojums bija sastādīts Hamurabi, Senbabilonijas cara, valdīšanas laikā 18.gs.pr.Kr.dz. Akmens staba virsotnē attēlots pats Hamurabi. Valdnieks atrodas visaugstākā Senbabilonijas dieva Mardukas troņa priekšā. Hamurabi rokās ir dzelzs – tiesas varas simbols, ko valdniekam nodevis pats dievs1.
Izzināt Hamurabi likumus sīkāk mani ieinteresēja tā laika izpratne par svarīgām lietām cilvēka dzīvē, cilvēka vērtības uztvere vispār, kā arī izpratne par nozieguma smaguma pakāpi un piemērojamā soda pareizību.
Vispārējs raksturojums
Hamurabi likumi (jaunlat. Codex Hammurapi) – civiltiesību, krimināltiesību un procesuālo tiesību normu krājums senajā Babilonijā2.
Likumu teksts ir it kā sadalīts trīs daļās. Pirmā daļa ir plašs ievads, kurā Hamurabi paziņo, ka dievi viņa rokās nodevuši varu, lai stiprākais neapspiestu vājāko. Tad seko labdarības uzskaitījums, ko Hamurapi sniedzis savas valsts pilsētām. Tālāk seko Hamurabi likumu 282 panti 3. No tiem 247 panti saglabājušies pilnībā. Dažus ir izdevies atjaunot pēc asīriešu cara Ašurbanipala bibliotēkas dokumentiem…
