ID380169

Table of contents

Nr.	Chapter	Page.
	ABSTARCT	3
	IEVADS	4
1.	PATVĒRUMA MEKLĒTĀJA JĒDZIENS	7
1.1.	Patvēruma meklētāja definīcijas vēsture	7
1.2.	Bēgļa statusa definējums	8
1.3.	Bēgļa statusa noteikšanas procedūras	11
1.4.	Alternatīvais statuss un noteikšanas procedūra	14
2.	EIROPAS SAVIENĪBAS ROBEŽŠĶĒRSOŠANAS NOTEIKUMI PATVĒRUMA MEKLĒTĀJIEM	18
2.1.	Ieceļošanas nosacījumi patvēruma meklētājiem	18
2.2.	Patvēruma meklētāja aizturēšana	22
2.3.	Atbildīgo institūciju par patvēruma procedūru raksturojums un kompetence	26
2.4.	Patvēruma piešķiršana saīsinātajā un parastajā kārtībā	30
3.	PATVĒRUMA MEKLĒTĀJA STATUSA PIEŠĶIRŠANA	34
3.1.	Patvēruma meklētāja uzturēšanās un izmitināšana Latvijas Republikā	34
3.2.	Juridisko konsultāciju sniegšana patvēruma meklētājiem	37
3.3.	Patvēruma meklētāju tiesības	39
3.4.	Bēgļa statusu ieguvušas personas tiesības un pienākumi	47
3.5.	Personas, kurai piešķirts alternatīvais statuss, tiesības	55
3.6.	Bēgļa un alternatīvā statusa nepiešķiršanas pamats	65
	KOPSAVILKUMS	72
	IZMANTOTO AVOTU SARAKSTS	77

Extract

KOPSAVILKUMS

Darba autors, izstrādājot maģistra darbu „Patvēruma meklētāju tiesības un to realizācija”, nonāca pie šādiem secinājumiem un priekšlikumiem:
1. Pētot literatūras avotus, autors secina, ka tiešu un precīzu patvēruma meklētāja definīciju atrast nav iespējams un, bieži vien, to jauc ar terminu „bēglis”. Autors uzskata, ka patvēruma meklētāja definīcija Patvēruma likumā ir skaidri noteikta un to mainīt nav nepieciešams;
2. Autors piedāvā savu skatījumu terminam: bēglis- indivīds, kas zaudējis savas izcelšanās valsts formālo aizsardzību, kas cietis no sociāliem un politiskiem noteikumiem, kas personu ir atšķīris no sabiedrības, t.i., ja personas dzīvība ir apdraudēta sakarā ar rasi, reliģiju, tautību un piederību pie noteiktas sociālās grupas, kur viņš varētu tikt spīdzināts un pakļauts cietsirdīgai, necilvēcīgai un pazemojošai attieksmei. Priekšlikums: autors uzskata, ka būtu lietderīgāk un pārskatāmāk Patvēruma likuma 1.pantā, atsevišķi ieviest termina „bēglis” skaidrojumu, jo tas atvieglotu vieglāku orientēšanos likuma terminos. Tāpēc autors ierosina papildināt 2009.gada 15.jūnija Patvēruma likuma 1.pantu ar 11.apakšpunktu šādā redakcijā:
„11) bēglis - bēglis- indivīds, kas zaudējis savas izcelšanās valsts formālo aizsardzību, kas cietis no sociāliem un politiskiem noteikumiem, kas personu ir atšķīris no sabiedrības, t.i., ja personas dzīvība ir apdraudēta sakarā ar rasi, reliģiju, tautību un piederību pie noteiktas sociālās grupas, kur viņš varētu tikt spīdzināts un pakļauts cietsirdīgai, necilvēcīgai un pazemojošai attieksmei.”;
3. Patvēruma likumā alternatīvai status netiek atsevišķi definēts vai izcelts. Priekšlikums: autors ierosina papildināt 2009.gada 15.jūnija Patvēruma likuma 1.pantu ar 12.apakšpunktu šādā redakcijā: „12) alternatīvais statuss - alternatīvais statuss – trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, ko nevar kvalificēt kā bēgli, bet, kuram ir nepieciešama starptautiska aizsardzība, jo savā izcelsmes valstī, vai, ja bezvalstnieks atgrieztos savas agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valstī, tam draudētu draud nāves sods vai miesas sods, spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās vai tās pazemojoša sodīšana, un ārējo vai iekšējo bruņoto konfliktu dēļ šai personai nepieciešama aizsardzība un tā nevar atgriezties savas pilsonības valstī vai iepriekšējā mītnes zemē.”;
…

Author's comment