Turpretī, iepriekš minētās lietas būtība mainās ar to brīdi, kad ir kaut viens, kurš zina citus apstākļus. Tiklīdz ir cilvēks no citas sabiedrības – nācijas, kurš piekopj citu civilizētāku dzīvesveidu un rada iespēju iepriekš minētajiem uzzināt labākus dzīves apstākļus, ar šo brīdi cilvēkam rodas personīgā izvēles iespēja. Turklāt, cilvēks apzinoties cilvēktiesību būtību, bet ar savu bezdarbību nedodot iespēju to apzināties citiem, nodara pārkāpumu, bet izmantojot situāciju – citu nezināšanu – to pat var kvalificēt kā noziegumu.
Iepazīstinot nezinātāju ar viņa pamattiesībām pret viņa gribu, vai to var uzskatīt par zināšanu uzspiešanu? Vai zināšanas var uzspiest? Katram ir tiesības zināt savas pamattiesības – cilvēktiesības. Autors uzskata, ka zināšanas tiek dotas, lai cilvēkam būtu izvēles iespēja. Ja cilvēkam ir izvēles iespēja, tad ir arī izaugsmes iespēja, tā cilvēce attīstās.
…
