-
Bolderājas apkaimes portrets un tā attīstības perspektīvas
| Nr. | Chapter | Page. |
| 1. | Bolderājas raksturojums | 4 |
| 1.1. | Teritorijas vēsturiskās iezīmes | 4 |
| 1.2. | Teritorijas ģeogrāfiskais raksturojums | 5 |
| 1.1. | Teritorijas apbūves sadalījums | 6 |
| 1.2. | Bolderājas mežaudžu raksturojums un izmantošana | 7 |
| 1.3. | Sociālā infrastruktūra | 8 |
| 2. | Plānotais zemes izmantojums | 9 |
| 2.1. | Bolderājas attīstības plāns | 9 |
| 2.2. | Apbūves teritoriju ierobežojumi | 9 |
| 2.2.3. | Kultūras pieminekļu un apbūves aizsardzības teritorijas | 9 |
| 2.3. | Dzīvojamās apbūves attīstība Bolderājas mežā | 10 |
| 2.4. | Dzīvojamā apbūve ar apstādījumiem teritorija (ADz) | 11 |
| 3. | Bolderājas nākotnes attīstības perspektīva | 12 |
| Secinājumi | 14 | |
| Izmantotā literatūra | 15 | |
| Pielikumi | 16 |
Bolderāja ir Rīgas pilsētas daļa Pārdaugavā, Kurzemes rajonā. Tā izvietojusies Buļļupes labajā krastā pie tās ietekas Daugavā . Bolderājas apkaimes kopējā platība – 832,9 ha, kas ir ievērojami vairāk nekā Rīgas apkaimju vidējās platības rādītājs. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 14 863 m (sk. pielikumu Nr.1) [1].
1.1.Teritorijas vēsturiskās iezīmes
Bolderājas apkaime izvietojusies pie Pārdaugavā lielākās kāpu grēdas (mūsdienās saukta par Bolderājas – Priedaines kāpu grēdu, senāk dēvētas par Buļļu kāpām. Kāpu apaugums zudis pirms daudziem gadu simtiem, kam par iemeslu iespējams bijusi cilvēku darbība (koku izciršana) vai arī mežu ugunsgrēki. Rezultātā kāpu smiltis bez apauguma bija pakļautas vēja darbībai. Latvijā valdošie austrumu vēji kāpu smiltis pārvietoja uz zemes iekšieni, kā rezultātā pamazām tika pārklātas Spilves pļavas, aizbērdamas gan purvus, gan upju attekas, aprakdamas ēkas [1].
Senāk kāpas bija priežu mežu apaugušas. Bet Pēc 19.gs. pētījumiem, Buļļu kāpas vietām ievirzījušās iekšzemē ~3m gadā. 1932. gadā tika uzsākta ceļojošo kāpu nostiprināšana, tās apmežojot. Pēc otrā pasaules kara Bolderājas apkaimē 2 km garā posmā ~20ha platībā apmežotās kāpas tika noraktas (Bolderājas – Buļļupes smilts atradne, izveidota silikātķieģeļu ražošanai) un šī teritorija daļēji apbūvēta [1].
Pēc otrā pasaules kara Daugavgrīvas un daļai Bolderājas iedzīvotāju bija jāatstāj savas mājas, jo teritorija tika atsavināta padomju kara flotes bāzes celtniecībai. Tā 1945. gadā tika pieņemts lēmums par iedzīvotāju pārcelšanu no Bolderājas [1].…
Darbā apskatīta Bolderājas teritorija un doti ieteikumi kā to varētu attīstīt. Prognozes balstītas uz līdz šim izstrādātajiem attīstības plāniem Rīgas teritorijai. Lai pilnīgāk izvērtētu teritoriju, apskatīti gan vēsturiskie faktori, gan šī brīža situācija.
