Polijas un Kurzemes valsts tiesiskās attiecības noteiktas divos dokumentos - 1561.gada padošanās aktā un 1579.gada investūras rakstā. Tajos dokumentos Kurzemes hercogs nosaukts par Polijas karaļa vasali, tātad Kurzemes hercogiste juridiski skaitījās Polijas - Lietuvas lielvalsts.
Polijas karalim kā lēņu kungam piederēja virsīpašuma tiesības uz Kurzemi un Zemgali, bet hercogam kā lēņu vīram bija apakšīpašuma tiesības. Mainoties vienam vai otram lēņu attiecību subjektam, bija jāizdara lēņa atjaunošana. Hercogs deva karalim uzticības zvērestu. Sākumā personīgi, bet vēlāk ar īpaši pilnvarota sūtņa starpniecību. Pēc zvēresta karalis izdarîja investûru, t.i., ievadîja jauno hercogu amatâ un tiesîbâs.
Polijas un Kurzemes hercoga valstiskâs attiecîbas noteiktas tâ laika oficiâlajos dokumentos un par tâm skaidri liecina arî šo dokumentu juridiskâ terminoloģija.
Polijas karalis nosaukts par REX ( karalis vârda îstajâ nozîmē), bet Polijas valsts nosaukta par REGNUM ( îsta valsts). Kurzemes hercogs tika nosaukts par DUX ( hercogs firsts) un valsts tika nosaukta DUCATUS ( hercogiste ).…
