Author:
Evaluation:
Published: 26.10.2012.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 5 units
References: Used
Time period viewed: 2011 - 2015 years
  • Research Papers 'Pratināšana un konfrontēšana', 1.
  • Research Papers 'Pratināšana un konfrontēšana', 2.
  • Research Papers 'Pratināšana un konfrontēšana', 3.
  • Research Papers 'Pratināšana un konfrontēšana', 4.
  • Research Papers 'Pratināšana un konfrontēšana', 5.
  • Research Papers 'Pratināšana un konfrontēšana', 6.
  • Research Papers 'Pratināšana un konfrontēšana', 7.
  • Research Papers 'Pratināšana un konfrontēšana', 8.
  • Research Papers 'Pratināšana un konfrontēšana', 9.
  • Research Papers 'Pratināšana un konfrontēšana', 10.
  • Research Papers 'Pratināšana un konfrontēšana', 11.
  • Research Papers 'Pratināšana un konfrontēšana', 12.
  • Research Papers 'Pratināšana un konfrontēšana', 13.
  • Research Papers 'Pratināšana un konfrontēšana', 14.
  • Research Papers 'Pratināšana un konfrontēšana', 15.
  • Research Papers 'Pratināšana un konfrontēšana', 16.
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    2
1.  PRATINĀŠANA    4
1.1.  Pratināšanas jēdziens un veidi    4
1.2.  Pratināšanas vispārīgie noteikumi    8
2.  KONFRONTĒŠANA    12
2.1.  Konfrontēšanas jēdziens un uzdevumi    12
2.2.  Konfrontēšanas kriminālprocesuālā kārtība un īpatnības    13
  Secinājumi    15
  Literatūras saraksts    16
Extract

Konfrontējamās personas ar izmeklēšana darbības veicēja atļauju var uzdot jautājumus viena otrai. Izmeklēšanas darbības veicējs ir tiesīgs noraidīt jautājumus, kas neattiecas uz lietu vai nav būtiski. Kā piemēru var minēt, kad cietusī persona krimināllietā par gleznas piesavināšanās faktu, aizdomās turētajam uzdeva jautājumu vai viņa draugs A.N., kuram nav nekādas saistības ar izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu, ir alkoholiķis.
Ja konfrontēšanas laikā pratināmais vairāk kārt mainījis liecību kopumā vai atsevišķas tās detaļas, protokolā parasti fiksējams pēdējais variants, kura patiesumu pratināšanas beigās pratināmais apliecina ar savu parakstu. Praksē gadījumos, kad nepatieso liecību sniegusī persona no savas šīs liecības atsakās un sniedz patiesu liecību, persona tiek atsevišķi detalizēti nopratināta, sastādot nopratināšanas protokolu. Katrs konfrontējamais paraksta savu liecību.
Rodoties nepieciešamībai novērst pretrunas divu vai vairāku nopratinātu personu liecībās, ja viena no tām ir procesuāli aizsargājama, tad konfrontēšanu jāveic izmantojot tādus tehniskos līdzekļus, kas liedz iespēju identificēt aizsargājamo.

Secinājumi.
Visvairāk interesējošais jautājums bija, kā tad notiks pratināšana un tās procesuālā nostiprināšana, jo visizplatītākā un visbiežāk veiktā kriminālprocesuālā darbība, izmeklējot krimināllietas, ir pratināšana. Izmeklējot krimināllietu, reti ir gadījumi, ka veicot kriminālprocesu izmeklējamā krimināllietā varētu iztikt tikai ar vienu pratināšanu (cietušā nopratināšanu), parasti, ir vēl jāveic vairāku liecinieku nopratināšanas, bet lietās, kur ir zināms iespējamais izmeklējamā noziedzīgu nodarījumā izdarītājs, šīs izmeklēšanas darbības ir jāveic neskaitāmas, bet, lai novērstu pretrunas procesu dalībnieku liecībās, ir jāveic konfrontēšanas. Kad izmeklējamā kriminālprocesā izmeklēšanā savāktie pierādījumi apstiprina konkrētās personas vainu izmeklējamā noziedzīgā nodarījumā, krimināllietu nodod prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai, kur jau prokurors veic apsūdzētās personas pratināšanu un pēc vajadzības arī pārējo procesa dalībnieku papildus nopratināšanas.

Author's comment
Atlants