Secinājumi
1) Daudzās dalībvalstīs darba ņēmēju pieejamība ir ierobežota. Turklāt piedāvājumu elastīguma veidi dažkārt tiek uzskatīti par tādiem, kas atspoguļo darba devēju vajadzības un intereses vairāk nekā darbinieku.
2) Cilvēku īpatsvars, kuri strādā ārpus parastajām darba stundām ir nedaudz samazinājies salīdzinājumā ar stāvokli pirms desmit gadiem, un starp dalībvalstīm ir vērojamas ievērojamas atšķirības.
3) Vidusjūras reģiona valstīs ir vērojams vakara darbs, bet Ziemeļvalstīs ir arī salīdzinoši augsts darba laiks ārpus parastām stundām. Vācija izceļas ar zemo nedēļas darba laiku.
5) Iespēja izmantot elastīgas darba laika priekšrocības ievērojami atšķiras gan valstīs, gan starp tām.
…
